Departamentā visi pārējie darbinieki esot vai nu darbā, vai atvaļinājumā, bet Ā. Stabiņa, visticamāk, ir aizturēta. Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) sola, ka mēneša laikā pārbaudīs visus aptuveni 150 gadījumus, kad kopš 2009. gada dzīvokļi piešķirti ārpus kārtas, bet vēlāk pārbaudīs arī visu pārējo dzīvokļu piešķiršanas likumību trijos gados. Divarpus mēnešos esot iespējams pārbaudīt arī visas dzīvokļu rindas, kurās kopumā pašvaldības mājokli gaida ap 6500 ģimeņu.
Durvis slēdzot ciet
«Visu rītu mēģinu saprast, kā iespējams piekrāpt sistēmu dzīvokļu piešķiršanā,» žurnālistiem vakar sūrojās N. Ušakovs. RD Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko apgalvo, ka visas durvis ir aizslēgtas, pie darbiniekiem tieši neviens netiek, visus iesniegumus saņem tikai pieņemšanas nodaļa: «Stāvos ir novērošanas kameras, un, ja parādās nepiederošas personas, darbiniekiem jāsniedz paskaidrojumi. Neviens lēmums nav vienpersonisks, ir komisija, kas lemj, bet pašus dzīvokļus dala datorprogramma,» situāciju skaidro R. Viņš atzīst, ka ir redzējis KNAB dokumentus, bet parakstījies par ziņu neizpaušanu. Departaments gaidot KNAB oficiālu paziņojumu, lai varētu konstatēt, kur ir notikusi kļūdīšanās. Šodien pēc Rīgas mēra rīkojuma domes Audita pārvalde sāks pārbaudi departamentā, bet iepriekšējā revīzija esot beigusies pavisam nesen - 17. augustā, un tai bijuši «normāli secinājumi, jo vienmēr jau ir, ko uzlabot», stāsta A. Aļeksejenko.
Dzīvokļu piešķiršanas kārtība Rīgā ir visai komplicēta, jo tā dēvētie palīdzības reģistri ir veseli 14 - atbilstoši dažādām kategorijām. Pašvaldības mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka visgarākā rinda ir 7. reģistrā, kurā šobrīd fiksēti 2520 cilvēki. Šajā reģistrā iekļauti vairāku kategoriju denacionalizēto māju iedzīvotāji - repatrianti, maznodrošinātie un politiski represētie, maznodrošinātie, kas devuši īpašu ieguldījumu valsts vai Rīgas labā. Citos reģistros rindas ir īsākas, un tajās gaida bāreņi, daudzbērnu ģimenes, personas, kas atbrīvojušās no soda izciešanas vietām, ir arī atsevišķa rinda uz sociālajiem dzīvokļiem, kurā gaida 1865 cilvēki.
Nepietiekama uzraudzība
Problēmas ar a/s Ceļu pārvalde un SIA Rīgas nami valdēm, kā arī tagadējais kratīšanas gadījums Dzīvokļu pārvaldē liecina, ka Rīgas domes vadībai ir problēmas ar sistēmisku uzraudzību, uzskata opozīcijā esošās Vienotības frakcijas vadītājs Olafs Pulks: «Tas ir pastāvīgas kontroles trūkums, Audita pārvalde dzēš ugunsgrēkus, kontrole notiek viļņveidīgi. Sūdzības par pārvaldi mums nāca nepārtraukti, un es arī aicināju cilvēkus vērsties KNAB.» Deputāts norāda, ka bijusi kļūda likvidēt domes Korupcijas novēršanas komisiju, kas darbojās iepriekšējā sasaukuma laikā, savukārt Birokrātijas apkarošanas centra ideja ir izgāzusies, jo korupcijas riski nav novērsti. O. Pulks arī atceras, ka vienīgajā periodā (2005.-2007.), kad pie varas bija Jaunais laiks un mērs bija Aivars Aksenoks, ir bijusi runa par daudzajām sūdzībām, taču tās nav apstiprinājušās.
Tomēr 2000. gadā pārvaldē ir bijis kukuļošanas skandāls, kurā tika aizturēta un notiesāta Ā. Stabiņas vietniece Ināra Upīte. Vēlāk viņa mainīja uzvārdu un kā Ināra Reigase turpināja strādāt domes Komunālajā departamentā, bet šobrīd ir Mājokļu un vides departamenta Tiesiskā regulējuma nodaļas galvenā juriste.
To, vai vienmēr mājokļus Rīgā dala dators, apšaubīt mudina arī pirms pāris mēnešiem Saskaņas centra reklāmas izdevumā Tava Rīga publicētais kādas daudzbērnu ģimenes stāsts, kurā Rīgas mērs tika cildināts par personisku iejaukšanos konfliktsituācijā ar ierēdņiem, pēc kā ģimene uzreiz esot saņēmusi dzīvokli.