Dāvanām naudu netaupu

Ilze stāsta, ka cilvēkus iedalījusi divās grupās. Vienā ir tie, kurus jubilejā var sveikt vien ar vēlējumu vai ziediem, otrā - meita un tuvi draugi - tie, viņasprāt, ir cilvēki, kuri dzīvē pelnījuši pašu labāko lutinājumu. Šīm personām naudu dāvanām jubilejās viņa nežēlo. Ietaupīt varot uz kā cita rēķina, piemēram, apģērba, pārtikas vai solārija apmeklējuma. «Neuzskatu, ka ir pienākuši tik grūti laiki, lai atteiktos no labas dāvanas, kuru sarūpējis mīļotais cilvēks. Arī pati nevēlos savos nozīmīgajos svētkos saņemt nevajadzīgus grabuļus. Ja dāvina, tad kaut ko patiešām vērtīgu. Taupības nolūkos nedrīkst nolaisties līdz _second hand_ precēm un «man nav dāvanas» līmenim!» spriež Ilze. Viņa uzskata, ka ar dāvanām knapināties var studiju laikā, bet, kad sasniegts noteikts vecums un iegūts stabils sociālais stāvoklis, būtu kauna lieta saviem mīļajiem jubilejā necensties piepildīt kādu sapni vai neparādīt, cik viņai šis cilvēks īpašs un svarīgs. «Dāvanām naudu nežēloju un nekad neesmu žēlojusi. Kad izšķīros no vīra, sev uzdāvināju ceļojumu ar iepirkšanās tūri Londonā. Toreiz liekas naudas nebija, tāpēc to aizņēmos bankā. Pavisam grūtos laikos esmu stiepusi uz lombardu elektropreces, kuras tā arī nekad neizpirku. Tāpēc tagad, kad patiešām varu atļauties naudu tērēt, to arī daru un savus mīļos cenšos iepriecināt ne tikai vienu vai divas reizes gadā,» stāsta Ilze. Aprīlī viņa ar draugu Ilmāru svinēja devītos kopā būšanas svētkus. Jaukām kopīgām sarunām Ilmārs Ilzei uzdāvināja jaunu mobilo tālruni, viņa mīļotajam - labu rokas pulksteni. Abi vakariņoja lepnā restorānā un pēc tam limuzīnā devās izbraucienā pa naksnīgo Rīgu. Nākamajā dienā viņi devās uz romantisko Venēciju.