Gaismai un siltumam
«Iedzer tēju ar medu, iededz svecīti, un rodas jauka noskaņa,» pārliecināta Elga Sulutaura, kura bišu produkciju Ziemassvētkos tirgo jau desmito gadu. Šogad jaunums esot medus ar ogām. Medu gādā Jānis Vainovskis no Saldus un Jānis Puriņš no Cesvaines, bet viņa pati darina visdažādākā lieluma un formas vaska svecītes. Vislabprātāk pērkot figūriņas un, gaidot Kaķa un Zaķa gadu, tieši šo dzīvnieku atveidu vaskā. Ar katru gadu arvien pieprasītāki kļūstot eņģeļi.
Ērika, kas blakus adījumu stendā sev un meitai izvēlas cimdus, arī atzīstas, ka dāvanām vislabprātāk pērkot tieši vaska svecītes - tās tumšajā laikā rada gaismu un smaržo. Bet rakstainos pirkstaiņus pie Tīnes meistarēm iegādājoties atkārtoti, jo iepriekšējie jau novalkāti, lai arī kalpojuši ilgi. Aira Dambrova, viena no 40 adītāju apvienības Tīne dalībniecēm, stāsta, ka viņas ir no visas Latvijas, tādēļ Ziemassvētku tirdziņā var iegādāties dažādu novadu cimdus un zeķes: «Pašlaik visvairāk pērk cimdus.» Dvēseles priekam cilvēki izvēloties tamborētus eņģelīšus.
Gan ārstē, gan iepriecina
Jau piekto ziemu Doma laukumā sastopama daktere un liela adītāja Marga Petrovska. Viņas jostiņa no suņu vilnas ne tikai sildot, bet arī ārstējot radikulītu. Toties pirmo gadu no Daugavpils uz Rīgu savu roku darbu - smaržīgas ziepes - vedis Nikolajs Baranovs. Ar tām mazgājoties, vēl ilgi pavadīs šokolādes, upeņu un ziedu aromāts.
«Par cenu var vienoties - kā jau tirgū,» atklāj Rūta Šermukšne, kas tirgo savas radinieces Mārītes Juškas lina izstrādājumus. Cieņā ir dvieļi, somiņas, priekšauti ar dzīvnieku attēliem, ārzemnieki vairāk izvēloties vienkrāsainus galdautus.
Māksliniece Marta Ģibiete piedāvā ko neredzētāku - stikla sniegpārsliņas, ko iekārt kā rotājumu eglītē vai citur. Viņa darina arī traukus, kas tapuši no pārkausētām pudelēm.
Neiztrūkstoši ir arī visdažādākie koka priekšmeti. Gan karotes, gan, piemēram, Evijas Rukmanes un Roberta Leitāna ideja - eleganta 10 latu vērta putnu barotava, kam pat tiek dota triju gadu garantija.
Ilze Zeltiņa, kas pārdod grauzdētās mandeles vīnā, cukurā, kanēlī, ingverā, toties apgalvo, ka nākot no pavisam seniem laikiem, no XVI gadsimta. «Mandeles vairo vīru spēku un sievu skaistumu. Īpašā pagatavošanas recepte atrasta viduslaiku grāmatā Jaunpilī,» smaida sendienu apģērbā tērptā sieviete. Stāstītais pārliecinājis daudzus: mandeles pērkot pat līdz 20 tūtām, lai vestu līdzi ciemakukulim uz ārzemēm.