Pašvaldība aicinājusi iedzīvotājus izteikt viedokli par vēsturisko robežu atjaunošanu, kā rezultātā robeža starp novadiem pārbīdītos uz ezera vidu, un koknesieši atbalstīja šādu ideju. Savukārt kaimiņos, Ogres novadā, nepiekrīt šādām pārmaiņām un saista tās ar nolūkotajām sapropeļa atradnēm.
Ogres novada pašvaldība jau sākusi pētīt iespējas izmantot Lobes ezerā sakrājušos sapropeli. Apzinot situāciju ar sapropeļa ieguvi, Ogres Biznesa un inovāciju centrā secinājuši, ka no uzņēmējiem tas prasa apjomīgus ieguldījumus. Turklāt centra vadītājs Uģis Amons stāsta, ka uzņēmēji nevar dabūt atļaujas sapropeļa ieguvei publiskajos ezeros, tomēr to var darīt privātajos ezeros. «Publiskie ūdeņi nav nevienas institūcijas pārvaldībā, tie ir uz valsts vārda, bet zemesgrāmatā nav ierakstīti ne uz vienu ministriju. Ja uzņēmējs grib saņemt šādu atļauju, tad viņam nav kur vērsties,» situāciju skaidro U. Amons. Tāpēc Ogres novada dome vērsusies ar lūgumu valdībā nodot pašvaldības valdījumā trīs ezerus un deleģēt tiesības noteikt kārtību, kādā izmantojami visi šo ezeru dabas resursi.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsver, ka atbalsta ūdeņu nodošanu pašvaldību pārvaldībā, jo tās vislabāk pārzina konkrētās teritorijas problēmas un attīstības iespējas. Pašlaik ministrija strādā pie Zemes pārvaldības likuma, kas ļautu sakārtot jautājumu par ezeru apsaimniekošanu. Tāpat esot nepieciešams noteikt institūciju, kas būtu ar šiem ūdeņiem tiesīga rīkoties īpašnieka vārdā. Paredzēts, ka līdz septembrim likumprojektu iesniegs Ministru kabinetā, bet līdz tam par šiem jautājumiem ir atbildīga VARAM.
Pašvaldības, kas vēlas savā valdījumā pārņemt tās teritorijās esošus ezerus, jau šobrīd var vērsties VARAM, kas virzīšot šo jautājumu valdībā. Līdz šim šādu iespēju izmantojis Ogres novads, izsakot vēlmi pārņemt savā valdījumā Lobes, Pečora un Plaužu ezeru.
Savukārt eiroparlamentārietis Alfrēds Rubiks vērš uzmanību uz Eiropas Savienības regulējumu, kur sapropelis nav reģistrēts kā mēslojuma sastāvdaļa. A. Rubiks uzskata, ka ir nepieciešams sapropeļa novērtējums, sertifikāts, ka tā ir viela, ko var izmantot lauksaimniecībā kā mēslojumu. Lietuvieši jau pasteigušies un vērsušies, lai dabūtu ES sertifikātu sapropelim, stāsta A. Rubiks un prognozē, ka tas varētu notikt jau rudenī. Vaicāts, kā valsts vai pašvaldības varētu atbalstīt nozari, saka, ka varētu samazināt maksājumus vai pat nodokļus.