Diena brīdi pirms gadskārtējās frankofonijas nedēļas un publiskotās 2013. gada kultūras programmas viesojās Francijas institūtā, lai sarunā ar tā direktoru Denī Diklo, kultūras projektu koordinatori Ditu Podskočiju, mediatēkas darbiniecēm Zani Bedrīti un Zani Neimani un skolotāju Izabellu Martēnu kliedētu jebkādas aizdomas par elitāru nepieejamību.
No Levī-Strosa līdz modei
Harmoniskajās telpās labi var justies arī cilvēks, kurš franču valodā neprot ne vārda, jo visplašākajā tematiskajā spektrā materiāli par un ap Franciju lasāmi arī latviski. Pieejami arī jaunākie franču autoru tulkojumi. Sēdi pašā Rīgas centrā, lasi Prevēra dzeju vai Velbeku, ko sirds kāro, un jūties kā oāzē. Īpaši FIL bibliotēka iesakāma filozofijas un antropoloģijas studentiem - šeit atrodama vērtīga literatūra ideju vēsturē, plaši pārstāvēti ir antropoloģijas klasiķa Kloda Levī-Strosa darbi (te gan bez franču valodas zināšanām neiztikt). Vērtīgi izdevumi atrodami modes un glezniecības vēsturē, protams, arī gastronomijā, kur lielāks akcents likts uz ilustrācijām, tāpēc valodas prasme nav tik izšķirīga. Priekšrocības ir angļu valodas lietotājiem, jo daudzām filmām ir angļu subtitri. Noformējot gada abonementu, visu minēto var ņemt līdzi uz mājām.
ARTE Rīgā!
Šogad Francija un Vācija atzīmē 50 gadu jubileju, kopš Francijas ģenerālis Šarls de Golls un Vācijas kanclers Konrāds Adenauers parakstīja Elizejas līgumu jeb sadarbības līgumu starp abām valstīm. Atzīmējot šo jubileju, Francijas un Vācijas vēstniecības, Francijas institūts sadarbībā ar Gētes institūtu no 6. līdz 13. martam rīkos abu valstu sadarbības modelim - TV kanālam ARTE - veltītu pasākumu sēriju. ARTE viesošanās Rīgā ir notikums. Līdzās radošajām darbnīcām un lekcijām par nozares profesionāļiem būtiskām tēmām, piemēram, vai pastāv Eiropas kultūras jēdziens, kā veidot kvalitatīvas kultūras programmas, pārvarot grūtības, ko rada dažādu grupu atšķirīgie priekšstati par to, kas ir kultūra, u. c. Notiks vairāki pasākumi arī plašākai publikai (skat. notikumu izlasē).
«Mēs nevaram sarīkot kultūras pasākumus, ja mums pretī nav droša un uzticama latviešu partnera,» uzsver D. Diklo. Veiksmīga sadarbība institūtam izveidojusies ar Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Zinātņu akadēmiju, visām Latvijas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienībām, pēdējā laikā jo īpaši ar Rīgas biržu, arī ar Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju. «Brīnišķīgas attiecības izveidojušās arī ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju,» saka D. Diklo. Ļoti labi sadarbības partneri FIL ir arī citās Latvijas pilsētās - Kuldīgā, Madonā, Jelgavā, Daugavpilī, Valmierā u. c. No 4. līdz 25. aprīlim Rīgā notiks arhitektūrai veltīts lekciju cikls Dzirde - garša - tauste - redze, kurā arhitektūras uztvere tiks apspriesta caur šīm četrām maņām. Francijas institūts ar lepnumu paziņo, ka maijā Rīgā un Kuldīgā piekritis viesoties Fransuāzas Sagānas dēls Denī Vesthofs.
Frankofonija ir dzīva
Arvien biežāk izskan viedoklis, ka gadsimtiem senā franču valodas ietekme Eiropā mazinās, aktuālāka kļūst spāņu, arābu, ķīniešu, portugāļu valoda. Arī pati Starptautiskā Frankofonijas organizācija konferencē 2011. gada 31. martā brīdinājusi par «katastrofālu» franču valodas lietojumu ES institūcijās.
D. Diklo nedomā, ka franču valoda regresē: «Citu valodu izmantošana varbūt pieaug, bet franču valodā, pateicoties frankofonijai, aizvien vēl runā piecos kontinentos. Galveno starptautisko institūciju - Eiropas Komisijas, UNESCO, Apvienoto Nāciju Organizācijas - un citu darba valoda ir franču valoda. Frankofonija ir dzīva. Turklāt caur valodu cilvēki var piekļūt ne tikai kultūrai, bet arī citām idejām, pasaules uzskatam.» Arī Latvijā varot novērot, ka mazliet, bet pastāvīgi pieaug to cilvēku skaits, kas mācās franču valodu un kas tajā runā. Kā piemēru D. Diklo min Žila Verna Rīgas Franču skolu, kurā pirms pieciem gadiem mācījās 30 bērnu, bet nu jau vairāk nekā simts. Pieaugot arī to cilvēku skaits, kas piesakās kursos. D. Diklo ir pārliecināts: «Tiem cilvēkiem, kas grib savu karjeru attīstīt ES institūcijās, protams, ir jāpārvalda franču valoda.»
Saperlipopette!
La glace/saldējums, l'amitiￃﾩ/draudzība, La dￃﾩlicatesse/delikatese - Francijas institūta valodas kursu reklāmas video cilvēki tīksmīgi izrunā savus mīļākos franču vārdus. Viens no Denī Diklo mīļākajiem vārdiem - la chaleur/tveice, siltums, dedzība. Viņam tas tiešām patīk, jo labi izsaka arī to, ko viņš kā Francijas institūta Latvijā direktors vēlas šeit Rīgā izdarīt. «Es vēlos, lai kontakti ar cilvēkiem kļūst aizvien vienkāršāki,» - arī tas ir viņa chaleur.
Franču valodas skolotāju Izabellu Martēnu jautājums par mīļāko vārdu samulsina. «Hm, uzreiz nebūs...» Viņa atsaukusies sludinājumam internetā un māca franču valodu jau piekto gadu. Skolotāji runā tikai franciski, izlīdzoties ar mīmiku un žestiem. I. Martēna oponē viedoklim, ka drošie un ekstravertie valodu iemācās labāk. «Bieži vien ir tā, ka tie, kas vairāk nodarbībās klusē, klusiņām visu iemācās un viņu zināšanas ir līdzvērtīgas to zināšanām, kuri piedalās vairāk un ir aktīvāki.» Skolotāja uzskata, ka pašmācības ceļā labi iemācīties franču valodu tomēr nav iespējams. Iesācējiem ar izrunu ir jāpalīdz. Voilￃﾠ! Izabella atradusi vārdu, kuru prieks izrunāt. «Saperlipopette!» (Garšīgi smiekli.) «Būtībā vārds neko nenozīmē, bet izklausās vienkārši jancīgi.» Varētu izmantot, kā mēs sakām: «Pie velna!» - iztulko Agnese Kasparova, viena no šarmanti laipnajām Francijas institūta darbiniecēm.