Šī jautājuma pamatā ir NRTP pērnā gada jūlija lēmums ļaut Lattelecom, kas ieguvis tiesības nodrošināt televīzijas programmu virszemes ciparu apraidi, tikt pie atļaujām 26 dažādu televīzijas programmu retranslācijai. Latvijas Telekomunikāciju asociācija (LTA) vērsās Saeimas komisijā, lūdzot izvērtēt NRTP darbības tiesiskumu, jo LTA ieskatā frekvenču lietošanai retranslācijas nolūkiem bija jārīko atsevišķs konkurss. NRTP priekšsēža vietniece Dace Buceniece uzsver, ka padome rīkojusies likumīgi - Radio un televīzijas likums paredz, ka īpašos gadījumos NRTP var piešķirt atļaujas arī bez konkursa rīkošanas, jo šajā gadījumā vajadzējis legalizēt Lattelecom ciparu apraides testus. Martā tikšot izsludināts konkurss par tiesībām retranslēt maksas digitālās televīzijas programmas. Tomēr I.Circene stāsta, ka komisijas sēdē NRTP jautāts, vai šis tiešām bijis tik īpašs gadījums, ka bija jāiztiek bez konkursa, un NRTP atbilde neesot radījusi pārliecību, ka tās rīcība «simtprocentīgi atbilst likumam».
Uz bezmaksas nacionālo televīziju programmu apraidi strīdīgais jautājums pēc būtības neattiecas, taču no LTA iebildumiem izriet, ka Lattelecom dotā retranslācijas atļauja var ietekmēt to tarifus. Jau vēstīts, ka vairāku komerctelevīziju pārstāvji asi protestējuši pret, viņuprāt, nepamatoti augstiem ciparu apraides tarifiem. LTA akcentē, ka Lattelecom programmu apraidei un retranslācijai izmanto to pašu raidīšanas infrastruktūru, tāpēc apraides un retranslācijas pakalpojumu nenodalīšana radot iespēju mākslīgi sadārdzināt apraides tarifus. Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča ar preses pārstāves starpniecību noraida iespēju, ka vienas infrastruktūras izmantošana apraidei un retranslācijai sadārdzinātu tarifus, jo apraides izmaksas būtu vēl lielākas, ja bezmaksas un maksas kanālu apraidei tiktu būvētas divas dažādas infrastruktūras. D.Buceniece atgādina, ka komerctelevīzijas, lai arī par apraidi samaksās vairāk, saņems krietni lielāku programmu teritoriālo aptveramību, savukārt sabiedriskā televīzija, pārejot uz abu programmu apraidi ciparu formātā, gadā ietaupīšot pat miljonu latu. Vai nevarēja ietaupīt vairāk? D.Buceniece norāda, ka «tā ir varbūtības teorija».