Aizvest savu mīluli pie veterinārārsta, kurš dzīvniekam zem ādas injicē mikročipu, kā arī izsniedz Eiropas Savienības mājdzīvnieka pasi, - ar to nepietiek. Lai informācija par suni, kaķi vai sesku nonāktu vienotajā mājdzīvnieku reģistrā, kas darbojas kopš šī gada 1. jūlija, ir jādodas uz Lauksaimniecības datu centru (LDC), jāaizpilda veidlapas, kā arī jānomaksā Ls 5 par reģistrāciju. Šogad Beinerta klīnikā mikročips ievadīts vairāk nekā 400 mājdzīvniekiem, Mazo brāļu hospitālī - vairāk nekā 100 suņiem un kaķiem, taču dzīvnieku īpašnieki tos vienotajā reģistrā pierakstīt nesteidz. No jaunā gada dzīvniekus reģistrēt varēs arī veterinārārsti, tiek lēsts, ka tad situācija reģistrā varētu mainīties, jo nebūs nepieciešamas papildu darbības. Reģistrācijas maksa Ls 5 apmērā gan tiks saglabāta - par to tiks nodrošināta LDC datubāzes darbība.
Dzīvnieku pansijas Ulubele vadītāja Ilze Džonsone uzskata - kamēr valsts neiesaistās un nenodrošina finansējumu dzīvnieku reģistrācijai, projekts ir uzskatāms tikai par formālu. «Piereģistrēsies tikai godprātīgie, ar kuriem parasti nav problēmu, taču tie, kuri dzīvniekus nevakcinē, pamet vai nemaksā valsts nodevas, to nedarīs,» prognozē I. Džonsone un norāda, ka vienīgais risinājums ilgtspējīgam reģistram būtu obligāta un simtprocentīga bezmaksas reģistrācija. Viņa arī netic dzīvnieku reģistrācijas pārbaudei, kas paredzēta no 2016. gada, - pārbaudīt privātmājas un lauku teritorijas nebūs iespējams.
Juglas Dzīvnieku aizsardzības biedrības (JDAB) vadītāja Astrīda Kārkliņa gan ir pārliecināta - reģistrācija jāapmaksā dzīvnieku īpašniekiem. Pagaidām pieteikšanos vienotajam reģistram kavējot tikai tas, ka tā pagaidām nav noteikta kā obligāta, uzskata JDAB vadītāja.
ZM Veterinārijas un pārtikas departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone stāsta - vienotā reģistra datubāzes izveidei saņemti 80 tūkstoši latu no Eiropas Savienības struktūrfondiem, plānots, ka datubāze būs saistīta ar elektronisko pakalpojumu portālu www.latvija.lv. A. Kārkliņa gan ir neizpratnē, kāpēc valsts nav uzklausījusi piedāvājumu izmantot JDAB reģistru, kurā kopš 2005. gada esot jau vismaz 40 tūkstoši ierakstu, un pārmet ZM vēlmi tērēt valsts līdzekļus. L. Ansone skaidro, ka ZM ir informēta par šī reģistra esamību, taču JDAB reģistrā neesot pietiekami informācijas, turklāt sensitīvos datus, kā, piemēram, personas kodus, ir tiesīgas apkopot tikai valsts iestādes.