Vasaras vidū, pēc viņas teiktā, katru dienu centru apmeklējuši ap 50-60 cilvēku. Kundze jau ieguvusi daudz domubiedru. «Gribētos, lai par to uzzina vēl vairāk Rīgas senioru, jo katrs šeit var atrast sirdij un prātam piemērotu nodarbošanos,» viņa iesaka. Pati šo centru apmeklējot kopš aprīļa, tagad jau divas trīs dienas nedēļā. «Esmu sajūsmā. 28. septembrī Ābeļzieds svinēs ceturto pastāvēšanas jubileju, būs svinīgs pasākums. Pati gan nebūšu, jo tajā laikā došos ceļojumā uz Bavāriju, kuru pavasarī Senioru brokastīs vinnēju EEC konkursā.»
Par dzīves gaišo pusi
Atverot Labklājības departamenta Rīgas Sociālā dienesta mājaslapu, plašāku informāciju katrs par savām interesēm, vajadzībām vai dzīvesvietai atbilstošāko centru var atrast sadaļā Dienas centri (lapas apakšā). Pakalpojumu klāsts ļoti plašs.
Mudītes pieminētajā Ābeļziedā iespējams saņemt sociālo darbinieku konsultācijas, lietot audio un video iekārtas, lasīt avīzes, žurnālus, grāmatas, virtuvē iemalkot tasi līdzpaņemtās tējas vai kafijas. Centrā notiek datorapmācības nodarbības un - kas interesē mūsdienu seniorus - vācu, angļu, norvēģu un spāņu valodas apmācības grupās ar vai bez priekšzināšanām. Tiek organizēti pat praktiski vingrinājumi latviešu sarunvalodas uzlabošanai.
Apmeklētājus te laikus mudina rūpēties par veselības uzlabošanu, negaidot kritisku brīdi, kad jāiet pie ārsta. Pēc pieraksta un ar ārsta atļauju var izmantot masāžas krēslu. Centrā ir nūjošanas inventārs, vingrošanas bumbas, paklājiņi. Sociālie darbinieki aicina pašiem organizēt mazās vingrošanas grupas (līdz septiņiem dalībniekiem) un vingrot patstāvīgi. Līnijdejas te dejo arī tie, kuri ikdienā pārvietojas ar spieķu vai kruķu palīdzību. Ir rokdarbi nedzirdīgajiem, speciāla vingrošana cilvēkiem ar multiplo sklerozi, insultu pārcietušajiem. Notiek lekcijas par veselīgu dzīvesveidu. Katru mēnesi internetā var izlasīt šī un arī citu dienas centru darbības programmu katrai dienai.
Zaļā uguns veselībai
Kad ierodamies Ābeļziedā, teju katrā telpā skan priecīgas čalas, jaušama rosīga kņada. Pēc tam jau daudzi aptaujātie seniori atzīs, ka šeit raduši iespēju kliedēt vientulību, vieglāk pārdzīvot smagus zaudējumus, jo nu var satikties ar draugiem, pačalot, atcerēties gaišos dzīves mirkļus, uzspēlēt kādu galda spēli, padiskutēt par attiecību vērtību, teiksim, bibliskā aspektā. Galu galā uzlabot sev un citiem garastāvokli.
Piemēram, ja nūjošana vai līnijdejas kādam šķiet izgājušas no modes, var pievienoties Angļu tējas klubiņam, kas ir brīvprātīga, uz savstarpējās cieņas, uzticības un kopīgu interešu pamatiem veidota apvienība saturīga brīvā laika pavadīšanai ar izstrādātiem darbības mērķiem. Var iestāties Ķiķināšanas klubiņā. Ko tādā dara? «Vai! Izlādējas!» izsaucas Magda Timmermane (72). Viņa pieteikusies gan uz Austrumu medicīnas nodarbībām, gan iesaistījusies Smieklu klubiņā. «Te var tā izsmieties, ka mājās eju, skaļi dziedādama, tie ļaudis laikam domā, ka vecene jocīga...» smej Magda, redzes invalīde, un piebilst, ka viņa visu mūžu bijusi optimiste, tomēr smieklu nekad neesot par daudz. Smieklu klubiņa hartā iesaka: «Atcerēties, ka jebkurā situācijā var atrast kaut ko jauku, labu vai jocīgu.» Brīdina, ka «smiešanās un jokošana ir ļoti nopietna lieta». Tā esot zaļā uguns labai veselībai.
Atklāj talantus
Paveram durvis, aiz kurām rit gleznošanas nodarbība. Spriežot pēc darbiem, neviena no seniorēm šeit nešķiet iesācēja, tomēr izrādās, ka advokāte Astrīda Jurķele (62) tieši te pirmoreiz ņēmusi otu rokā. «Man nav pilnīgi nekādu dotumu, nekad neesmu smuki zīmējusi, bet atnācu, un gleznošana mani aizrāva. Var atslēgties no visa,» atzīst Astrīda, kura pievienojusies arī nūjotājiem. Tautas daiļamata meistare Alda Āre (73) uz Dienas centra nodarbībām sākusi nākt pirms trim gadiem: «Esmu audēja, un te nāku sava prieka pēc. Kļuva smagi aust, bet joprojām gribējās darboties, izlikt krāsu prieku. Esmu ļoti apmierināta. Kad ģimenē paliku viena, bija ļoti smagi. Šeit ieguvu draugus, un man ir labi. Apmeklēju arī jogas nodarbības.»
Savukārt grupas vecākā Māra Neitāle (69), pēc profesijas ekonomiste, kad pirmoreiz te atnākusi, domājusi: «Es nekad neuzgleznošu mākslinieka uzlikto kompozīciju. Bet jau pēc divām stundām pati par sevi biju izbrīnīta, ka esmu to varējusi. Nezināju, ka mani tas varētu tā aizraut un ka es varētu arī kaut ko uzzīmēt. Šeit ir brīnišķīga vieta veciem cilvēkiem.» Māras uzdevums ir grupiņas jaunatnācējiem parādīt iespējas. «Sākumā mūsu mākslinieks Romāns Rudzītis, kuram pašam nupat nosvinējām 80. jubileju, jaunatnācējam iedod baltu lapu un oglīti. Un tad jau ar laiku redz, kā kuram padodas kompozīcija,» stāsta Māra. Bet par centra darbību viņa teic: «Kaut kas vienreizējs. Te iegūstam to, kā mums dzīvē pietrūkst.»
Lai katrs sevi atrod
«Pie mums tiešām ir jauki. Mēs strādājam, lai aktivizētu sabiedrību,» apgalvo Ābeļzieda vadītāja, vecākā sociālā darbiniece Ināra Ulmane, piebilstot, ka tagad, rudenī, Dienas centru apmeklējot jau krietni vairāk cilvēku nekā vasaras vidū. Neapšaubāmi seniori ir pārsvarā. Nosacījums dalībai pavisam vienkāršs - senioram ir jābūt aktīvam un jānāk klajā arī ar savām idejām, jāinteresējas, kā klājas kaimiņam, jāizrāda iniciatīva. «Mūsu mērķis ir nodrošināt maksimāli daudz aktivitāšu, caur kurām cilvēki stiprina cits citu, atbalsta, veido sociālos kontaktus, rodot sev domubiedrus,» uzsver Ināra Ulmane, norādot, ka resursi ir fantastiski - lai tikai katrs sevi atrod!
Centrā strādā gan sociālie darbinieki, gan brīvprātīgie - piemēram, oktobrī Ābeļzieda darbībā palīgos iesaistīsies studenti. «Mēs nodrošinām pakalpojumu uz vietas, piesaistām brīvprātīgos un sadarbojamies ar institūcijām. Nevajag gaidīt, kad visas maliņas sāp, un vienam palikt četrās sienās!» aicina Ināra Ulmane.