V.Dombrovskis ieies vēsturē kā premjers, kurš šogad valdības vadību uzņēmās valstij ļoti grūtā laikā. Dažuprāt, arī šā gada valsts budžeta grozījumus un nākamā gada budžetu, kas bija priekšnoteikums starptautiskā aizdevuma saņemšanai, šo premjera īpašību dēļ valdībai izdevās pieņemt ar salīdzinoši nelielu sabiedrības pretestību. Valdība nav tikai viens premjers - tās lēmumi ir visu kopīga atbildība. Cita lieta, ka viņam nav izdevies izveidot komandu un radīt vienotības sajūtu tajā.
Taču, kamēr V.Dombrovski sabiedrība atbalstīs, ikviens, kas tīko viņa demisiju, riskētu iegūt vēlētāju nelabvēlību 10.Saeimas vēlēšanās oktobrī pat tad, ja nāktu ar ģeniālāko krīzes novēršanas plānu. Lai vēlētāji noticētu veco varas partiju nesavtīgumam, tām jāspēj atbrīvoties no agrākā tēla, kam var nepietikt laika. Ekonomiskās situācijas atveseļošanās stabilizētu V.Dombrovska un vājinātu veco varas partiju politiskās pozīcijas, tāpēc tās cenšoties radīt haosu, uzskata JL cilvēki. Pēc pirmdienas strīda par e-identifikācijas kartēm starp finanšu ministru Einaru Repši (JL) un TP pašvaldību ministru Edgaru Zalānu, kurš atstāja sēžu zāli, līdz šim salīdzinoši mierīgais un grūti izprovocējamais premjers reaģēja asi: «Šķiet, Tautas partija cenšas radīt nestabilitāti, lai tādējādi kompensētu savu politisko mazspēju. (..) Tas ir ciniski pret valsti situācijā, kad esam spējuši vienoties par 2010.gada budžetu un starptautiskā finanšu sabiedrība sāk uzticēties Latvijai.»
Sabiedrība piedod
Ja Ivars Godmanis savulaik varēja valdībā LPP/LC līderi Aināru Šleseru «nolikt pie vietas», tad V.Dombrovskis nespēj to izdarīt ar E.Repši, «kura īpašā ministra statuss» arī kremt TP. E.Zalāns, kura partija gāza I.Godmaņa valdību, tagad ilgojas pēc tās pleca sajūtas, kāda esot bijusi pie I.Godmaņa, ar kuru varēja izstrīdēties un kopā rast risinājumu. Ar V.Dombrovski tā neesot, jo it visu, ko TP piedāvājot, premjers uzlūkojot ar aizdomām. Šo pleca sajūtu un, iespējams, arī atbalstu savām iniciatīvām pie V.Dombrovska ir ieguvusi Zaļo un Zemnieku savienība, jo bez sabiedrotajiem valdību vadīt nevar. Zinot ZZS sarunu vedēja Ventspils mēra vietnieka Gunta Blumberga spēju saprasties ar ikvienu, var pieļaut, ka šajās tikšanās reizēs premjers jūtas komfortablāk, nekā komunicējot ar TP cilvēkiem, kas nereti izvēlas pazemošanas taktiku. Taču premjers līdz šim bija mierīgs, jo - viens esot TP publiskā izrādīšanās, bet tās balsojumi izšķirīgu lēmumu pieņemšanā ir bijuši valstiski. Reizēm šķiet, ka V.Dombrovskis nav ne lasījis, ne dzirdējis, ko par viņu domā citi, bet, izdzirdējis atgādinām salīdzinājumu ar ierēdni, momentā zināja teikt, ka to ir sacījis A.Šlesers. Valdības galva šo mieru esot izkopis arī meditējot.
Sabiedrība V.Dombrovskim piedod vairāk nekā piedotu citam premjeram, kaut vai vēlētāju maldināšanu pirms pašvaldību vēlēšanām, tikai pēc tām atklājot nodomu ķerties klāt arī pensionāru ienākumiem, kas beidzās ar sirmgalvjiem labvēlīgu Satversmes tiesas lēmumu. Pēc vairākiem Eiropas Parlamentā pavadītiem gadiem V.Dombrovskim varbūt arī nav viegli iejusties, piemēram, to cilvēku dzīvē, kuri, saņemot pārtikas paku labdarības akcijā, tajā dalās ar kaimiņiem. Vai gan citādi viņš pretim valdībai sacelto telšu pilsētiņu būtu apmeklējis tikai pēc tam, kad ar šiem ļaudīm jau bija ticies prezidents. Jūnijā budžeta grozījumu apspriešanas laikā premjera spēja novadīt valdības sēdi saruka līdz minimumam, un Valsts prezidents Valdis Zatlers, to uzzinājis, ieradās valdībā, lai palīdzētu, pēc tam saņemot toreizējā TP līdera Mareka Segliņa uzslavu: «Malacis prezidents. Palīdzēja savākt premjeru, vienā brīdī jau likās, ka viņš plīst nost.» Lai līdzētu valdībai panākt vienošanos ar aizdevējiem, V.Zatlers jūlijā pārtrauca atvaļinājumu.
TV skatītāji redz līderi
Jo vairāk premjeram uzbrūk, jo vairāk sabiedrība ap viņu saliedējas. Nesen LTV 100.panta aptaujā par to, kādu līderi Latvijai vajadzētu, ar 3144 balsīm V.Dombrovskis pārliecinoši apsteidza ne tikai A.Šleseru, Andri Šķēli un Aivaru Lembergu, bet arī Vairu Vīķi-Freibergu. Sabiedrības uzticības resursam bija liela nozīme, kad prezidents, novērtējot arī V.Dombrovska finansista zināšanas un pieredzi Eiropā, viņam pavasarī uzticēja valdības veidošanu. Toreiz nešķita, ka V.Dombrovskis vēlētos šo amatu tā, kā A.Šlesers to tīko tagad. Viņā nebija pat tik daudz ambīciju, cik TP nominētajam E.Zalānam. Varbūt tāpēc kolēģei Ausmai Ziedonei-Kantānei nācās V.Dombrovski iedrošināt: «Lācīti, neesi tik bēdīgs. Mēs ar tevi.» V.Dombrovskis bija aizvainots, ka valstij grūtākajā laikā pie viņa kājām ir nomesta vara, tāpēc galvenais ir izglābt valsti no bankrota. Šīs divas tēzes viņš varēja atkārtot līdz apnikumam katrā uzstāšanās reizē, bet tieši tajās ir apslēpta arī šīs valdības izdzīvošanas formula.
«Manai valdībai briesmas draud divos gadījumos - ja neizdodas vienoties ar aizdevējiem un valstī iestājas bankrots un ja izdodas stabilizēt finanšu situāciju un vecās varas partijām šķitīs, ka Jaunais laiks vairs nav vajadzīgs un var saimniekot atkal pa vecam,» šo pavasarī teikto V.Dombrovskis atkārto arī tagad. Ja viņš izturējis budžeta grozījumus un nākamā gada budžeta pieņemšanu, tad, maz ticams, ka premjers «varētu nolūzt pats», uzskata viņa kolēģi. Nesen LTV 100.pantā I.Godmanis atgādināja, ka viņa valdība krita gaidāmo pašvaldību vēlēšanu dēļ. Tagad valdības liktenis ir jāsaista ar Saeimas vēlēšanām, jo cīņa būs par partiju politisko izdzīvošanu un, iespējams, par vēl kādām to interesēm. Un tad, dažuprāt, daudz ko noteiks premjera spēja manevrēt un viņa politiskā veiklība.