Pauls plays Kancheli,_ kurā ierakstīta 21 kompozīcija no G. Kančeli teātra izrādēm un kinofilmām, sākot ar ļoti populāro tēmu no filmas Mimino un beidzot ar improvizāciju par mūziku no izrādes Ričards Trešais. Šo ierakstu, kurā jūt apgaroti smeldzīgu un bērnišķu spēles prieku, izdevis Mūsdienu mūzikas centrs ar Latvijas farmācijas kompānijas Olainfarm un Gruzijas farmācijas kompānijas Avertis atbalstu.
Melodijas, kas pielīp
Gijas Kančeli talantu un bagātīgo mūža veikumu nav iespējams ielikt vienā plauktā. Vieniem viņš ir izcils simfoniskās, vokāli simfoniskās mūzikas un kamermūzikas, citiem - populāru, sākotnēji kino un teātrim rakstītu melodiju autors, kurš, strādādams kopā ar leģendāro režisoru Robertu Sturuu, radījis mūziku ap pussimt izrādēm un ap 60 filmām. «Gija pasaulē ir sasniedzis lielus augstumus. Viņš brīnišķīgi jūt simfonisko mūziku, kora mūziku, un, kas man patīk īpaši, tiklīdz ieskanas viņa mūzika, uzreiz sajūtu Gruzijas aromātu, gruzīnu tautas mūzikas, tautas dziedājumu garšu,» - Raimonds Pauls slavē kolēģa jaunradi. Īpaši tuvs viņam esot Kančeli mūzikas melodiskums - šīs tēmas burtiski pielīp izpildītājiem, līdzīgi kā džeza everegreen melodijas, kuras visā pasaulē spēlē līdz šai dienai. «Viņa trumpis ir melodija. Kad meklēju tēmas latviešu mūzikas klasikā, tad gan atradu tikai Jāņa Ivanova čella koncerta lēno daļu un Emīla Dārziņa Melanholisko valsi. Vajag, lai mūzikā būtu melodiskais grauds, aiz kā «aizķerties», tas ir pamats. Gijam Kančeli tā ir gan simfoniskajos, gan vokālajos darbos, spēlējot es zem pirkstiem jūtu viņa stilu. Tur ir estrāde, džezs, tautas intonācijas. To spēlēt ir viegli,» atzīst R. Pauls.
Mūzika resnajiem
«Ziniet, es parasti rakstu lēnu mūziku un attiecīgi arī ļoti lēni runāju. Manās sarunās mēdz būt daudz paužu, tāpat kā manā mūzikā. Pēdējos desmit gados Rīga kļuvusi par pilsētu, kurā mana mūzika skan vairāk nekā jebkur citur,» Gija Kančeli norāda, ka par to jāpateicas vijolniekam Gidonam Krēmeram, akadēmiskā kora Latvija diriģentam Mārim Sirmajam un arī Xylem trio, kas, starp citu, savam albumam In the Mood of Giya Kancheli ir iedvesmojies no tās pašas Kančeli nošu burtnīcas, kuru meistars uzdāvināja R. Paulam. Kančeli izstāsta, ka Xylem trio - brāļi Oskars un Raimonds Petrauski un sitaminstrumentālists Rihards Zaļupe - nesen (15. janvārī) ar lieliem panākumiem koncertējuši Tbilisi un tikko pēc komponista lūguma piekrituši piedalīties šā gada rudenī plānotajā dziesmuspēles Hanuma jauniestudējumā Rīgas Krievu teātrī. Bet par gruzīnu mūzikas vecmeistara attiecībām ar Raimondu Paulu esot sevišķs stāsts. Tas esot tik sens, ka kauns stāstīt.
«Lielajā Padomju enciklopēdijā šķirklis «džezs» sākas ar Maksima Gorkija dotā apzīmējuma citātu: muzika dļa tolstih (mūzika resnajiem). Šī mūzika bija aizliegta, un vienīgā iespēja to dzirdēt manai paaudzei bija radio Amerikas balss, kuru ļoti slāpēja ar traucētājiem. Un te pēkšņi atbrauca jauns pianists no Latvijas un sniedza Tibilisi koncertu. Man pirmo reizi radās iespēja dzirdēt šo mūziku dzīvā izpildījumā un pat pēc tam pienākt un sasveicināties ar cilvēku, kas to spēlēja. Raimonds saka, ka tas bija pirms pusgadsimta, bet man liekas, ka tas notika vēl senāk,» atminas G. Kančeli. Pēc kāda laika viņš uzaicināts sacerēt mūziku filmai Es - izmeklētājs. «To ierakstīja Rīgā un Tallinā. Jau būdams tuvu pazīstams ar Paulu, palūdzu viņu piedalīties ierakstā. Tā arī sākās mūsu sadarbība,» G. Kančeli palepojas, ka ir saglabājis šo unikālo ierakstu. Burtnīcu Vienkārša kino un teātra mūzika klavierēm Kančeli Paulam uzdāvinājis vienā no saviem pēdējo gadu Rīgas apciemojumiem un jau drīz bijis patīkami izbrīnīts, saņemot dažus pirmos ierakstus. «Man tas ir liels gods. Gribu pateikties visiem, kuri tajos piedalījās un bez kuru pūlēm šāda CD nebūtu. Man ir liela diskogrāfija, manu darbu ierakstus laiž klajā lieliskā kompānija ECM Records, bet es gribu, lai jūs visi zinātu, ka šis CD, uz kura rakstīts: «Pauls spēlē Kančeli», ir viens no man visnozīmīgākajiem diskiem un es esmu laimīgs, ka tas ir noticis.»
Abiem mūzikas lielmeistariem tiekoties, Raimonds Pauls sev raksturīgajā ironijā norūcis: «Nu ko, mēs vēl esam dzīvi?» «Lūk, mēs vēl esam dzīvi un, cerams, dzīvosim vēl kādu laiku, bet, es domāju, manas attiecības ar Raimondu, ar dzīvo leģendu, šajā albumā ir sasniegušas kulmināciju,» priecājas Gija Kančeli. Viņam gribētos veco draugu beidzot sagaidīt pie sevis ciemos Tbilisi vai Antverpenē.