LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers nemācēja teikt, kuras arodbiedrības varētu piedalīties piketā, tikai sacīja, ka pieteikti 500 dalībnieki, bet nav zināms, cik «cilvēku būs no malas». Iespējams, daudzas dzirdīgas ausis arī vēl nav sasniegtas, piemēram, vairākas nevalstiskās organizācijas par otrdien publiski izziņoto piketu uzzināja tikai sarunā ar _Dienu_.
LBAS norāda: iepazīstoties ar 2011. gada valsts budžeta projektu, konsolidācijas pasākumi skartu katru Latvijas iedzīvotāju un pazemina viņu maksātspēju, tādēļ iebilst pret šāda budžeta pieņemšanu. Jau vēstīts, LBAS prasības ir šādas: saglabāt samazināto 10% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi medikamentiem, elektroenerģijai un siltumenerģijai un, paaugstinot nekustamo īpašumu nodokli (NĪN), piemērot neapliekamo minimumu par katru ģimenes locekli. Jau vēstīts, PVN samazināto likmi plānots palielināt no 10% uz 12%. To piemēro medikamentiem, presei, sabiedriskajam transportam, apkurei. LBAS arī paziņojumā norāda, ka ir kategoriski noskaņota pret darba ņēmēja sociālā nodokļa likmes paaugstināšanu par 2% bez saskaņošanas ar sociālajiem partneriem.
«Budžeta veidošanas process ir pretrunā ar to, kas tika solīts pirms vēlēšanām. Mums arī nav zināmi nekādi aprēķini, uz kuriem balstās šie priekšlikumi,» saka P. Krīgers. Uz prasībām, kas tiks izteiktas piketā, LBAS esot uzstājusi visu laiku un par tām pirms vēlēšanām vienojusies ar politiskajām partijām. Taču tagad vienošanās pārkāpta. Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento valdes locekle Iveta Neimane Dienai atzina, ka par piketu nebija dzirdējusi, taču iebilst pret PVN medikamentiem paaugstināšanu, tādēļ par piketu informāciju izsūtīs savām organizācijām. Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis par piketu nebija dzirdējis, visdrīzāk LPS neiesaistīšoties. LPS ir kritiska pret NĪN likmes dubultošanu par dzīvojamām platībām, jo LPS apkopotie un pirmdien premjeram iesniegtie dati no visām Latvijas pašvaldībām liecina, ka kopš gada sākuma jau izveidojies 30 miljonu latu NĪN parāds.
Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piketā neplāno iesaistīties - tā par labāku sarunu formu uzskata sēšanos pie galda ar politiķiem un ierēdņiem, stāsta LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.
«Ņemot vērā to, cik salīdzinoši mierīgi Latvijas iedzīvotāji reaģējuši iepriekš uz darbībām ar budžetu, kas bija smagākas, un kritiskākos brīžos, neesmu pārliecināts, ka milzīga aktivitāte būtu jāgaida,» par piketu saka sociālantropologs Roberts Ķīlis. Viņš gan pieļauj: ja pēc gada - laikā, kad iedzīvotāji būs pieraduši pie stabilākas dzīves, politiķi izšķirsies pieņemt smagus lēmumus attiecībā uz sociālo jomu, piemēram, pensijām, «tad gan var būt ziepes», ar to saprotot krietni lielāku pretreakciju.