Pasaule un starptautiskās attiecības šajos 80 gados ir mainījušās dramatiski. Ļoti ceru, ka faktiski ir izslimota komunisma kaite. Komunisma monstrozais vieplis sevišķi pēc Otrā pasaules kara mums labi zināmās ļaunuma impērijas un tās satelītmošķu izpildījumā lika atžilbt ļoti daudziem ar sarkanumu sirgstošajiem, un tas drošību pasaulē un Latvijā noteikti ir vairojis. Pie tā nu mums visiem līdzekļiem arī būtu jāturas.
Lielos vilcienos vērtējot, man personiski nozīmīga šķiet arī otra atskurbšana - no kapitālisma ilūzijas. Šī gan ir radikāli atšķirīga no pirmās, jo kapitālismam pēc būtības nav ne vainas. Vaina ir pašu nepamatotajām ilūzijām un ar tām saistītajām pārmērībām. Tēlaini sakot, drūpošie Berlīnes mūra gabali ir nepelnīti traumējuši ne vienu vien vērtīgu, no padomju iekārtas pārmantotu iezīmi.
Tas ir sakāms gan par veselības aprūpi, gan izglītību, gan arī biznesa vidi, kas mūsu katra un kopējai drošībai ir sevišķi svarīga un diemžēl ilgus gadus bezatbildīgi tikusi pamesta vulgarizētai idejai, ka kapitālisms visu saliks savās vietās. Tomēr kapitālisms nav pašvērtība, bet gan realizējama iespēja.
Tāpat arī mūsu neatkarība un drošība. Šādas iespējas īstenojums ir līdzdalība NATO misijās, tomēr ne mazāk arī, piemēram, fotogrāfija medijos ar Valdi Zatleru pie pusdienu galda kopā ar Hilariju Klintoni vai pašvaldības finansēts skolas autobuss. Tāpat kā Bermontiāde nebija monolīts un iepriekš nolemts pasākums, bet gan iznākums daudzo atsevišķo cīnītāju personīgajām cerībām, mērķim un gribai.