Kā Dienai stāsta Dundagas novada sociālā dienesta vadītāja Ineta Mauriņa, pašvaldības saistošajos noteikumos šāda prakse ar pārtikas taloniem iekļauta jau pirms vairākiem gadiem. Pārtikas talonus izsniedz divās situācijās. «Krīzes situācijās, kad radušies neparedzēti izdevumi. Aizbraucam uz mājām, redzam, ka ledusskapis tukšs, nav bērniem ko ēst, piešķiram pārtikas talonus,» stāsta I. Mauriņa. Krīzes situācijas mēdz būt dažādas, iespējams, ģimenē notikusi kāda nelaime. Otra situācija -ir daži klienti, kas mēnesim atvēlēto pabalstu neapzinīgi notērē nedēļas laikā. Tad sociālais dienests ar klientu vienojas, ka GMI pabalstu vai tā daļu izsniegs pārtikas talonos. Novadā gan tikai aptuveni pieci cilvēki pabalstu saņem pārtikas talonos. Kāda daļa pabalstu ņēmēju arī ir kūtri darba meklēšanā. Šobrīd Dundagas novadā četri uzņēmumi meklē strādniekus. «Ir uzņēmums, kurš piedāvā vairāk nekā 200 latu mēnesī, tā ir laba alga. Sauksim šurp pie mums pabalstu ņēmējus, runāsim par darba iespējām, rakstīsim sarunu protokolus un, ja atteiksies, domāsim, ko tālāk darīt,» saka I. Mauriņa.
Jautājumu par alternatīviem palīdzības veidiem sociālās palīdzības sistēmā pirms dažām nedēļām aktualizēja Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis, kurš atsaucās uz Dienas komentāru par sociālās palīdzības neefektivitāti, ka Latvijā strādā simtiem viesstrādnieku, bet vietējos ar varu nepiedabūsi strādāt pat par visai labu algu. P. Apinis aprakstīja Brazīlijas pieredzi, kur trūcīgajiem iedzīvotājiem pabalstu izsniedz nevis naudā, bet tikai precēs. «(..) Šo naudu viņi saņem uz speciālas bankas kartes. (..) Ar šīm kartēm palīdzības saņēmēji var iegādāties tikai četru veidu produkciju - pārtiku (veselīgu pārtiku!), bērnu pārtiku, bērnu drēbes un medikamentus. Viss,» savā atbildes komentārā Dienai raksta P. Apinis. Valsts rīkojot konkursus lielveikalu ķēdēm, un dažas pēc tam nodrošina, ka preces, kuru cenas uzrakstītas uz tādas pašas spilgti sarkanas krāsas cenu lapiņām, nopērkamas par sarkanajām kartītēm. Jautāta, kā vērtē šādu sistēmu, labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) Dienai sacīja, ka vispirms tomēr centīsies ieviest plānotās sociālās palīdzības pabalstu reformas, kur ir lielāks uzsvars uz iedzīvotāju motivēšanu meklēt darbu.