Nosakot labākos bērnu literatūrā, visaugstāk tiek vērtētas grāmatas, kurās ir gan izcils teksts, gan lieliskas ilustrācijas, kas labi sader kopā, radot vienotu mākslas darbu. Liela loma ir arī «katra gada komplektam»: ja būtu tikai viena grāmata ar ārkārtīgi spilgtu un vētrainu autora fantāziju, tā noteikti tiktu izvirzīta. «Ja ir jau septiņas vai desmit grāmatas, kas mums piedāvā arvien jaunus tēlus un fantastiskas pasaules, mēs no tā nogurstam un sākam ilgoties pēc kaut kā «īsta» un «reāla»,» paskaidro literatūrkritiķe.
Anda Baklāne atzīmē, ka Jāņa Baltvilka balvai nominēto grāmatu vidū tradicionāli ir lielāks skaits darbu, kas paredzēti jaunākā vecuma bērnu auditorijai, taču šī gada kolekcijā ir «divi ļoti vērtīgi atradumi, kas noderēs liekākiem bērniem un pusaudžiem». Tā ir Henrikas Andersones Emma Glorija un sarkanā Ilgu grāmata un Māra Runguļa Lapsu kalniņa mīklas, kas risina ļoti nopietnas tēmas un reizē ir lieliska lasāmviela.
Iegrimšana zīmēšanā
Jāņa Baltvilka balvai ir nominēti tādi pazīstami rakstnieki kā Māris Rungulis, Juris Zvirgzdiņš, Māra Cielēna, Uldis Auseklis un jaunpienācēja bērnu grāmatu lauciņā Laima Kota. Literatūrkritiķe stāsta, ka žūrijas debatēs tikušas skatītas arī vairākas debijas grāmatas: «Izskanēja pat doma, ka varbūt ir nepieciešams pasniegt debijas balvu, jo šīs grāmatas šķiet pārāk interesantas, lai tās vispār nepieminētu, un vienlaikus pārāk zaļas, lai izvirzītu galvenajai balvai.»
Jāņa Baltvilka balvai nominētie mākslinieki ir Gita Treice, Aleksejs Naumovs, Elīna Brasliņa, Gundega Muzikante, Reinis Pētersons un Mārtiņš Zutis, kurš izvirzīts balvai par «košām un aizraujošām» ilustrācijām igauņu rakstnieces Lēlo Tungalas dzejas izlasei Daudzpusīgais ronis. «Tas ir jauks process, kad vari ieslēgties istabā un netraucēti iegrimt zīmēšanā,» bilst jaunais mākslinieks, šķirstot grāmatas lapaspuses. Viņš stāsta, ka iedvesmu smēlies dzejoļos, lasījis, skicējis asociācijas. Viens no M. Zuša mīļākajiem darbiem ir Piena zupa, kas rezonē ar viņa pagātni: «Silta, balta, tāda, šāda.../Fui, tai pāri vilkta āda!» (No igauņu valodas atdzejojis Guntars Godiņš - red.)
No sākuma viņš ilustrācijas zīmējis ar tinti uz papīra, tās pēc tam tikušas ieskenētas un izkrāsotas datorā. «Žēl, ka šī grāmata nevar piedalīties skaistāko grāmatu konkursā Igaunijā,» intervijā KDi atklāja Lēlo Tungala, kura bija sajūsmā par latviešu mākslinieka darbu. Šī ir jau otrā reize, kad viņš sadarbojas ar igauņu autoriem, - M. Zuša pirmā pieredze bija Piretas Raudas grāmata Berts un otrā B. Viņš saka - katru reizi cenšas izmēģināt citu ilustrāciju darināšanas tehniku. «Tintei reiz būs jāmet miers,» norāda jaunais mākslinieks, kurš nākotnē cer aizbēgt arī no datora izmantošanas savā daiļradē.
Rumpainīšu novērtējums
Jau tagad ir zināms, ka Jāņa Baltvilka balvas starptautiskā laureāte ir Somijas rakstniece Henrika Andersone, balvu par viņas pusaudžiem veltītās grāmatas Emma Glorija un sarkanā Ilgu grāmata tulkojumu latviešu valodā saņems Mudīte Treimane. «Man šī balva ir tikpat nozīmīga kā pirmā Jāņa Baltvilka balva 2009. gadā, jo ir patīkami, ka tiek novērtēts mans darbs,» teic tulkotāja, kura iepriekš to saņēmusi «par ilggadēju, izcilu ieguldījumu Ziemeļvalstu bērnu literatūras, it īpaši zviedru klasiķes Astridas Lindgrēnes darbu, tulkošanā un popularizēšanā». Ar tulkošanu M. Treimane nodarbojas jau vairāk nekā 30 gadu, bet īpaši intensīvi tas notiek pēdējos trīs gadus. Gandrīz ik dienu tiek tulkoti visdažādākie darbi - sākot ar bilžu grāmatām un beidzot ar bieziem jauniešu romāniem.
M. Treimane stāsta, ka ikvienas grāmatas tulkošanas process ir bijis kaut kas īpašs. «Katrai grāmatai savs, neatkārtojams,» akcentē tulkotāja, kura cenšas savu darbu izdarīt tik labi, cik viņas spēkos, lai viņa pati būtu apmierināta ar paveikto. «Gandarījumu sagādā tas, ka lasītāji saka: viņiem grāmata esot patikusi,» atklāj M. Treimane un piebilst, ka daudziem pie sirds gājuši skandināvu rakstnieces Tūves Jānsones darbi viņas tulkojumā. Ne mazāku prieku rada tas, ka lasītāji atzīstas savā patikā pret viņas izdomātajiem vārdiem, piemēram, Astridas Lindgrēnes darbos. «Kaut vai «rumpainīši» Ronjā,» min M. Treimane.
Visi Jāņa Baltvilka balvas ieguvēji oriģinālliteratūrā un grāmatu mākslā tiks noskaidroti 24. jūlijā, dzejnieka 70. dzimšanas dienā.