Nesenā pagātnē šīs telpas tika izmantotas bankas vajadzībām: stikla un piekaramo griestu sterilitāte reprezentē XX gs. beigu pārticības standartus un dzīves kvalitātes. Šāds fons veido aktīvu dialogu ar gleznās sastopamo pasauli, un tas liek samērot būtiskos un nebūtiskos, pārejošos un nepārejošos dzīves apstākļus.
A. Eglīša darbi ietver ideju, ka cilvēka iekšējā dzīve norit paralēli vai ārpus spilgtiem notikumiem. Ar sajūtām, domām, iespaidiem, kas nosaka, kā šis cilvēks jūtas, - tie ir viņa dzīves apstākļi. Lai arī kādi būtu ārējie apstākļi, visbūtiskākais ir nodrošināt pēc iespējas labākus dvēseles jeb iekšējās dzīves apstākļus.