Vīnogas nāk iekšā pa logu
Anžela Brice Priekuļos strādā par treneri un fizkultūras skolotāju. Viņa ir pārliecināta: «Ja nebūtu savu dzīvi saistījusi ar sportu, droši vien strādātu par interjeristi. Man ļoti patīk iekārtot dzīvokli, zīmēt, plānot, izdomāt krāsas.»
Anžela nemainītu Priekuļus ne pret vienu citu vietu Latvijā. Mājai gandrīz blakus atrodas darbs - slēpošanas trases un Priekuļu Lauksaimniecības tehnikums, bet slēpes var likt pie kājām, jau izejot pa durvīm. Mājās Anželai izdodas radīt gaišu, omulīgu noskaņu, viņai patīk kārtība, mierīgas krāsas, ērtas mēbeles. Dzīvoklis ir viņas un meitas Anetes miera osta. Te abas krāj spēkus darbam, mācībām, sportam, tāpēc Anželai visu laiku gribas savu dzīvokli pārveidot un uzlabot.
Pirms pāris gadiem viņai paveicās nopirkt blakus esošo vienistabas dzīvokli. Protams, paplašināšana bija saistīta ar nelielu pārbūvi un remontu, toties tagad abām pieder sapņu dzīvoklītis. Plašā viesistaba apvienota ar virtuves zonu. Šī telpa ir ļoti gaiša, tās logi atrodas dienvidu pusē, tāpēc vasarā tiek nolaistas žalūzijas. Pašlaik, baltajā saltajā ziemā, aiz viesistabas loga iekārtotajā barotavā cītīgi mielojas strazdi, sīļi, zīlītes un zvirbuļi, bet vasarā no vīnogulāja, kas piekļāvies loga dzegai, var nolauzt saldus ogu ķekarus. Viesistabā uz palodzes jau kuro mēnesi pēc kārtas zied skaista orhideja, bet uz plaukta lepni gozējas spoži dažāda lieluma kausi - Anželas biatlona trasēs gūto daudzo uzvaru liecinieki. Daļa no tiem pieder arī biatlonistam Ilmāram Bricim, kurš dzīvo turpat Priekuļos un palīdzējis remonta darbos. Anželai galvenais, lai dzīvoklis būtu tīrs un kārtīgs, bet, vai sienas un grīdas ir ideāli gludas un taisnas, tam nav lielas nozīmes. Ar aci vērtējot, jāatzīst, ka īpašus negludumus vai grubuļus nekur nevar saskatīt.
Dzīvoklī visur ir gaišas sienas, bet Anetes istabā vienu laiku sienas bija spilgti zilā krāsā: «Kā iegāju, tā - brrr! - auksti kļuva! Pirms diviem gadiem tuvojās meitas dzimšanas diena. Ko uzdāvināt? Viņa bija devusies uz kārtējām sacensībām Somijā. Es saņēmos un viņas istabas sienas nokrāsoju silti dzeltenas. Anetei patika.» Meitas istabu Anžela plānoja tādu, par kādu pati sapņoja bērnībā - ar plauktu, kas telpu sadala divās daļās - guļamajā un darba zonā. Ar televizoru, kuru var pagriezt uz vienu vai otru pusi. Uz palodzes salikti Anetes gūtie kausi. Bērnišķīgi mīlīga ir meitenes ziemeļbriežu kolekcija. Par tiem Anželai savs stāsts: «Tie ir Anetei sacensībās dāvinātie un vienkārši ziemeļos nopirktie. Es sākumā latviešu valodā īpaši veikli nerunāju, nevarēju izteikt vārdu «ziemeļbriedis», teicu «ziemeļbiedrs», un tā palika. Arī tagad jokojot sakām, ka kolekcijai atkal pievienojies jauns biedrītis!» Vēl dzīvoklī ir daudz citu mīļu suvenīru zvēriņu ar ziemas sporta inventāru, piemēram, slēpēm rokās. Anetes istabā atrodas slavenā norvēģu biatlonista Ūles Einara Bjērndalena dāvātā sporta veste ar autogrāfu un viņa portrets, kā arī vairākas meitenes otra elka Renāra Kaupera fotogrāfijas.
Skapī var arī gulēt
Jauki un sievišķīgi iekārtota arī Anželas istaba. Taču vislielākais prieks abām ir par «skapi». Tā Anžela nodēvējusi ceturto istabu, kurā pārredzami un ērti iekārtoti dažādi plaukti un liels dīvāns. Zināmā mērā tā ir arī ciemiņu istaba. Kad atbrauc draugi vai tuvinieki, viņi tiek izguldīti «skapī», taču galvenokārt te glabājas sporta inventārs un apģērbs. Anžela smej: «Anete atbrauc no treniņiem ar milzīgu sporta somu, bet jau pēc pāris dienām viņai atkal jādodas ceļā. Tad tikai pārkrāmējam drēbes, savācam un saliekam somā visu nepieciešamo.»