Akcijai Rasmu pieteica meita Gundega. Skolotājai acīs sariešas asaras, stāstot par to, kā balsošanā akcijas mājaslapā cits pēc cita iesaistījušies arī viņas bijušie skolēni. «Abas meitas un trīs mazbērni diez vai tik daudz būtu sabalsojuši.» Aizkustinājums lauzies uz āru arī datoru pasniegšanas pasākumā, redzot citu cilvēku prieku.
Rasma ir pedagoģe ar vairāk nekā 40 gadu darba stāžu. Strādājusi Mazsalacas vidusskolā par ārpusklases darba organizatori, tad Rencēnu pamatskolā bija direktore, tagad šajā skolā māca pirmo četru klašu audzēkņus un nodarbojas ar logopēdiju. Darbs skolā ir viņas sirdsdarbs, tāpēc nav par grūtu ne pirmklasnieku mācīt kopā ar viņa rotaļu lāci, ne atkal pārlasīt Lennebergas Emīla piedzīvojumus, ne svētdienas pēcpusdienā doties uz mežu, ja pirmdien klasē jāstāsta par sēnēm. «Nav laika apstāties. Bet, ja būtu jāsēž mājās ar vienu pliku pensiju, es būtu beigta!» Rasma izsaucas. Viņai alga pagaidām ir lielāka par pensiju, tāpēc viņa turpina strādāt. Pārmaiņu elpa tomēr jūtama arī Rencēnos, lai gan pedagogi slodzes brālīgi sadalījuši un īsteno arī interešu izglītības projektus. Rencēnos mācās arī bērni ar attīstības traucējumiem, un, ar Sorosa fonda atbalstu attīstot speciālās programmas, skola cer piesaistīt papildu līdzekļus. Izglītības ministrei Rasma gan sūta rūgtenus sveicienus un ieminas, ka vēl ne tik sen Tatjana Koķe bez visa cita solījusi katram skolotājam savu datoru.
Līdz šim arī Rasma stāvēja kolēģu rindā ar blociņu rokā, lai tiktu pie datu ievadīšanas e-klasē. Skolā datoru ir maz, tie ir veci un lēni, tāpēc pašai savs laptops tagad ir ļoti liels palīgs. Vēl tikai jāatrisina bezvadu interneta jautājums, lai varētu strādāt ikvienā skolas telpā. Rasma stāsta, ka pati nu prot gan sūtīt e-pastus, gan internetā izlasīt ziņas un avīzes. Agrāk viņa rakstījusi ar rakstāmmašīnu, tāpēc arī stundu tematisko plānu gatavošana ar datoru grūtības nesagādā. Mazbērni labprāt palīdz orientēties virtuālajā pasaulē un arī paši omes datoru izmantojuši skolas darbiem - rūjienieši būdami, viņi mācījās ģimnāzijā Valmierā, tāpēc dzīvoja pie vecmāmiņas. Rasma priecājas, ka jaunais dators noderējis arī pašai tā sagādātājai - meitai Gundegai. Pēc smagas muguras operācijas viņa šo vasaru pavadīja slimnīcā un rehabilitācijas centrā, un Rasma akcijā iegūto datoru viņai aizdeva, lai garais atkopšanās laiks liktos īsāks.