ECB aizdevums Riksbank tiks izlietots, lai stiprinātu centrālās bankas ārzemju valūtas rezerves un palielinātu tās kapacitāti finanšu stabilitātes nodrošināšanā ļaunākā scenārija gadījumā. Saskaņā ar Zviedrijas finanšu uzraudzības iestādes Finansinspektionen definīciju tas iestāsies tad, ja Zviedrijas banku kredītu zaudējumi Baltijas valstīs sasniegs 34%, bet Ukrainā - 58% no kopējā kredītu apjoma. Ļaunākais scenārijs esot maz ticams, taču iespējams.
Konservatīvais scenārijs paredz attiecīgi 15 un 38% zaudējumu. Patlaban gan bažām par Zviedrijas komercbanku finansiālo veselību neesot pamata. Finansinspektionen šonedēļ publicētais ziņojums vēstī, ka visas lielās bankas tuvākajā nākotnē var izturēt ārkārtēju spiedienu.
Īstermiņā satraukuma par banku veselību nav arī ECB, taču tādas var rasties, ja recesija ieilgs. The Daily Telegraph citē ECB finanšu stabilitātes ekspertu Dejanu Kruseču sakām, ka bankas ir pietiekami stipras, lai izturētu pašreizējo lejupslīdi gadījumā, ja atkopšanās ir strauja - V veida. «Bet, ja tā ir U veida, tad bankām būs problēmas,» saka D. Krusečs. Pēc viņa vārdiem, ja recesija ieilgs, tad 2010.gadā ir iespējama jauna banku krīze.