EP vēlēšanas notiek jau kopš 1979.gada, taču tām nav izdevies izraisīt patiesi saspringtu politisko cīņu, kāda vērojama vietējās vēlēšanās. Arī šoreiz EP vēlēšanas vairākās valstīs paliks pašvaldību vēlēšanu ēnā. Atšķirībā no vietējās pašvaldības EP daudziem eiropiešiem šķiet tāla un atsvešināta institūcija, kuras būtību viņi īsti neizprot. Arī priekšvēlēšanu kampaņa ir diezgan sadrumstalota, jo katrā valstī tiek apspriesti atšķirīgi jautājumi.
EP vēlēšanas faktiski ir nevis vienots balsojums visā Eiropas Savienības teritorijā, bet gan 27 atsevišķas kampaņas, jo katrā dalībvalstī vēlētāju izvēli ietekmē atšķirīgi faktori. Lielbritānijā vēlētāji ir saniknoti par deputātu izšķērdību, Itālijā visvairāk tiek apspriesta premjera Silvio Berluskoni privātā dzīve, Vācijā šīs vēlēšanas ir kā ģenerālmēģinājums pirms parlamenta vēlēšanām rudenī.
Krīzes laika vēlēšanas
Vienojošais faktors šajās vēlēšanās ir vēlētāju sašutums par Eiropas ekonomikas novešanu līdz smagai krīzei. Tas varētu izraisīt protesta balsojumu pret partijām, kas pēdējos gadus bijušas pie varas. EP priekšsēdētājs Hanss Gerts Peterings gan aicina vēlētājus balsot par visas Eiropas jautājumiem, nevis katras valsts iekšpolitikas problēmām. «ES nevajadzētu kļūt par ķīlnieci iekšpolitiskiem ķīviņiem,» intervijā Reuters uzsver H.G.Peterings.
Eiropas vēlētāji šoreiz ievēlēs 736 deputātus, kas Briselē un Strasbūrā darbosies piecus gadus. Katrai valstij atvēlēto deputātu skaits ir atkarīgs no valsts iedzīvotāju skaita, piemēram, lielākā delegācija būs Vācijai (99 deputāti), bet mazā Malta uz Briseli sūtīs tikai piecus deputātus. Latvijai būs astoņas deputātu vietas, Lietuvai - 12, Igaunijai - sešas. Vēlēšanu rezultāti kļūs zināmi tikai svētdien vēlu vakarā, jo neviena valsts nedrīkst tos izpaust, pirms nav beigusies balsošana visās dalībvalstīs.
Eiropas politikas pētnieki secina, ka Eiropas Parlamentam, par spīti garlaicīgajai reputācijai, ir būtiska loma ES politikas veidošanā. EP lēmumi ietekmē visu eiropiešu dzīvi, piemēram, tieši EP palīdzēja samazināt mobilo sakaru viesabonēšanas tarifus. Drīzā nākotnē EP ietekme varētu vēl vairāk palielināties, ja stāsies spēkā pagaidām iestrēgušais Lisabonas līgums. «Šis parlaments varētu kļūt par vienu no spēcīgākajiem Eiropas vēsturē,» prognozē Briseles analītiķis Antonio Misiroli. Paredzams, ka spēku samērs EP sastāvā īpaši nemainīsies, jo visvairāk deputātu joprojām būs Eiropas Tautas partijas (konservatīvo) frakcijā, bet otro lielāko grupu veidos Eiropas sociālisti.
Radikāļiem labas izredzes
Daļa analītiķu gan izsaka bažas, ka zemā vēlētāju aktivitāte varētu veicināt radikālo spēku panākumus un palielināt ekstrēmistu īpatsvaru parlamentā. Uz iekļūšanu EP pretendē vairākas partijas, kas ir naidīgi noskaņotas pret ārzemniekiem, imigrantiem, musulmaņiem un citiem svešiniekiem. Labas izredzes uz panākumiem ir arī eiroskeptiķu partijām. Piemēram, Lielbritānijā eiroskeptiskā Neatkarības partija varētu izcīnīt vairāk vietu nekā valdošā Leiboristu partija.
Pie ne pārāk spožās EP reputācijas daļēji vainojamas arī vietējās partijas, kas uz Briseli nereti nosūta ietekmi zaudējušos līderus, kam EP nodrošina mierīgu dzīvi un labus ienākumus. Austrumeiropiešiem sevišķi kārdinoša varētu būt EP deputātu alga, kas turpmāk būs 7665 eiro (gandrīz 5400 latu) mēnesī.
Piecus gadus Briselē labprāt pavadītu arī dažādas slavenības, ko partijas iesaistījušas kandidātu sarakstos. Piemēram, uz deputāta vietu pretendē pēdējā Itālijas karaļa mazdēls Emanuēle Filiberto, kurš līdz šim vairāk bija pazīstams kā Itālijas šova Dejo ar zvaigzni dalībnieks. «Cilvēki domās: ja šis puisis dažu nedēļu laikā ar lielām pūlēm varēja iemācīties dejot, tad viņš iemācīsies arī deputāta amatu,» laikrakstam Corriere della Sera stāsta aristokrātu atvase.