EK šo jautājumu aktualizējusi saistībā ar nepieciešamību arī nodokļu sistēmu padarīt zaļāku - veicot videi draudzīgāku transportlīdzekļu iegādi un tādējādi mazinot CO2 izmešu daudzumu.
Videi nedraudzīgi
Pētījumā secināts, ka Baltijā jaunu pasažieru automašīnu vidējā masa, dzinēja jauda un CO2 emisijas ir vienas no lielākajām Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem 2013. gadā Latvijā bija enerģijas ziņā visintensīvākais autoparks ES. «Zemi degvielas un automašīnu ekspluatācijas nodokļi, kā arī īpaši labvēlīgs nodokļu režīms korporatīvajam vieglajam transportam ir tie faktori, kas veicina automašīnu ar augstas intensitātes enerģijas patēriņu iegādi,» norāda pētījuma autori.
Viena no pētījuma rekomendācijām ir Baltijas valstīm piemērot augstāku akcīzes nodokli degvielai, kas pašlaik ir zem vidējā ES līmeņa, kā arī daudz vairāk piemērot diferencētus transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļus atkarībā no automašīnu vidējās masas, dzinēja jaudas un CO2 izmešu daudzuma. Tā kā augstas enerģijas intensitātes automašīnas ir dārgākas un tās iegādājas sabiedrības pārtikušais slānis, tām piemērotie lielākie nodokļi salīdzinājumā ar ekonomiskās klases automašīnām mazinās arī nevienlīdzību sabiedrībā, ir pārliecināti pētījuma autori. Jāpiebilst, ka Latvijā jau pašlaik tiek piemērots diferencēts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis amplitūdā no 29,88 eiro līdz 102,54 eiro par transportlīdzekļa masu. Par motora tilpumu un jaudu nodoklis variējas no 8,54 eiro līdz 277,46 eiro.
Pārmetumi par atlaidēm
Pētījuma autori kā negatīvu faktoru min to, ka Igaunija un Lietuva ir vienīgās ES valstis, kuras vispār nepiemēro nekādu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. No ES valstīm ar izmešu daudzumu saistītu nodokli autotransportam vēl nepiemēro arī Bulgārija, Čehija, Slovākija, Ungārija un Polija. Kā redzams, tās visas ir Austrumeiropas valstis. Rietumeiropas valstis izmešu daudzumu ņem vērā, aprēķinot reģistrācijas nodokli, ekspluatācijas nodokli vai abus kopā.
Latvijā CO2 emisijas tiek izmantotas, aprēķinot reģistrācijas maksu, kas variējas no 0,2 eiro par izmešu daudzumu uz vienu kilometru automašīnām, kurām tas nepārsniedz 120 gramu uz kilometru, līdz 3,5 eiro par gramu izmešu uz vienu kilometru automašīnām, kuras izmet vairāk nekā 350 gramu uz vienu kilometru. Pētījuma autori Latvijai gan pārmet pārāk dāsnās nodokļu atlaides uzņēmumu automašīnām, kas veido 11% no visa valsts autoparka. Turklāt uzņēmuma automašīnām vidējais izmešu daudzums ir lielāks nekā privātajiem transportlīdzekļiem. Ja atceltu 80% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atlaides uzņēmumu transportlīdzekļiem, to autoparki kļūtu mazāki un tiktu iegādātas videi draudzīgākas mašīnas ar mazāku masu, jaudu un CO2 izmešu daudzumu, ir pārliecināti pētnieki.
Viens no būtiskiem pētījuma secinājumiem - ja Baltijas valstis paaugstinātu nodokļus transportlīdzekļiem līdz ES vidējam līmenim, kā arī atteiktos no samazinātās PVN likmes uzņēmumu autotransportam, CO2 izmešu daudzumu jaunām automašīnām varētu samazināt par sešiem līdz deviņiem procentiem, tādējādi pietuvojoties ES vidējam līmenim. Vislielāko ieguldījumu emisiju samazināšanā gan dotu akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai.
Latvijā nodokļus necels
VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse pēc iepazīšanās ar pētījumu atzīst, ka piekrīt tajā minētajām problēmām. «Transports ir viens no lielākajiem emisiju avotiem Latvijā, un izmaiņas nodokļu politikā varētu būt viens no instrumentiem, kā risināt transporta radīto izmešu daudzuma samazinājumu. Taču, tā kā jebkuras izmaiņas nodokļu politikā ir politiski ļoti jūtīgs jautājums un par to lielā mērā atbild Finanšu ministrija, mēs pagaidām ne ar kādām iniciatīvām nodokļu jomā negatavojamies nākt klajā,» viņa uzsver. Vienlaikus VARAM pārstāve atzīst, ka EK jau vairākkārt Latvijai ir norādījusi, ka būtu jāapsver vides nodokļu paaugstināšana.
Savukārt Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis īsā komentārā vien uzsver, ka saskaņā ar valdības uzstādījumu nekādi nodokļu paaugstinājumi nākamajā gadā nav gaidāmi.