Pagājuši pieci mēneši, un otrdien valdība bez lielas fanfaras pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas (EM) «informatīvo ziņojumu par daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu īstenošanas gaitu». Iemesls siltināšanas karsēju pieklusumam ir skaidrs - rezultāti līdz šim bijuši pieticīgi, salīdzinot ar sākotnējām ambīcijām. Tiesa, Dombrovska valdība ir vairāk nekā trīskāršojusi siltināšanas pasākumiem no struktūrfondiem pieejamo naudu, palielinot Godmaņa valdības februārī apstiprināto summu - 16,6 miljonus latu - līdz patlaban pieejamiem teju 50 miljoniem. Ekonomikas ministrija ir arī spērusi virkni soļu, lai atvieglotu iedzīvotāju pieteikšanos uz šiem fondiem. Tomēr līdz 16.jūlijam trijās projektu atlases kārtās apstiprināti tikai 46 projekti par kopējo līdzfinansējumu 2,2 miljoniem latu, tātad mazāk nekā pieciem procentiem no pieejamās summas.
Par nelaimi, informatīvajā ziņojumā nekur nav izanalizēts, kāpēc iedzīvotāji tik kūtri piesakās uz šo naudu, ar kuras palīdzību viņi varētu uzlabot savus dzīves apstākļus. Šajos mēnešos nav mainījušies argumenti par labu ēku siltināšanai - tā vēl aizvien sola samazināt izdevumus par apkuri, dot darbu Latvijas celtniekiem un noieta tirgu vietējiem būvmateriālu ražotājiem, kā arī samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Acīmredzot ar šo loģiku nepietiek, lai šo svarīgo programmu iekustinātu.
Ziņojumā Ekonomikas ministrija iezīmē nākotnes pasākumus, kuri vēl vairāk vienkāršotu pieteikšanās procedūras, piešķirtu nekustāmā īpašuma nodokļu atlaides energoefektīvo ēku īpašniekiem un aktīvāk reklamētu iespējas pieteikties uz struktūrfondu atbalstu mājokļu siltināšanai. Par nelaimi, šiem pasākumiem nav noteikti konkrēti izpildes datumi un nav arī skaidrs, vai ziņojumā solītais tiešām palīdzēs aktivizēt iedzīvotājus. Tikmēr 48 miljoni latu stāv neizmantoti, bet no tūkstošiem Latvijas ēku arī šoziem nauda turpinās izkūpēt gaisā.