PB ēnu ekonomikas līmeni, izmantojot ekonometriskas metodes un dažādus mainīgos lielumus, vērtēja no 1999. līdz 2007. gadam 151 pasaules valstī, vēsta LETA. Latvija ierindojusies 109. vietā ar augstāko ēnu ekonomikas īpatsvaru ES. Igaunijai un Lietuvai šis skaitlis lēsts zemāks - attiecīgi 40,3% un 31,9% no IK. Vislielākā neoficiālā ekonomika pasaulē ir Gruzijā un Bolīvijā - virs 68,% no IK, bet vismazākā Šveicē un ASV - nedaudz zem 9% no IK.
«Lai «izpildītu» PB vērtējumu, dažās nozarēs ēnu ekonomikas īpatsvaram jāpārsniedz 100%,» skeptisks ir DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņaprāt, vienīgā institūcija, kas ēnu ekonomiku ir detalizēti pētījusi, ir Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Tās ieskatā ēnu ekonomika Latvijā pērn bija 16% no IK, bet šogad var būt ap 20%.
Pēc V. Dombrovska teiktā, ēnu ekonomiku precīzi izmērīt nav iespējams. Metodoloģijas ir dažādas, stipri atšķiras arī CSP un PB izmantotās. Piemēram, CSP skatās ienākumus un tēriņus ekonomikā, bet PB - darbaspēka nodokļu sloga lielumu u. c. faktorus, kas veicina ēnu ekonomiku. Patiesais pelēkās ekonomikas lielums Latvijā, pēc V. Dombrovska domām, visticamāk, ir kaut kur pa vidu starp CSP un PB aplēsto, taču tuvāk respektablās bankas aplēstajam.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi vairāku pasākumu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences veicināšanai Latvijā. To izskatīšanai valdībā plānots virzīt augusta pirmajā pusē, sacīja ministrijā.