Taču vakardiena diezgan skaidri uzrādīja kādu satraucošu parādību. Krīzes valdība - un kā tāda tā tika izveidota - nav īsti gatava darbam patiešām dziļas krīzes apstākļos.
Rodas iespaids, ka ne visai tiek aptverts pieņemamā lēmuma nozīmīgums. Kā citādi saprast, piemēram, izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) oficiālo vēstuli, ka nav iespējams rast nepieciešamo ministrijas budžeta samazinājumu? Vai šī vēstule būtu vērtējama kā atlūgums?
Bez samazinājuma nav aizdevuma, bez aizdevuma nav naudas skolotāju algām, un ne jau tikai skolotāju algām vien. Kas šeit nesaprotams?
Vismaz kā dīvains jāvērtē fakts, ka premjers Valdis Dombrovskis (JL) par Finanšu ministrijas jaunajiem priekšlikumiem, kuru mērķis ir budžeta deficīta samazināšana, uzzinājis neilgi pirms valdības sēdes. Tas var liecināt par daudz ko, tikai ne par labu darba stilu.
Tātad ir lietas, kuras valdībai var pārmest, un pārmest pamatoti. Tikai tas neatceļ nepieciešamību ietaupīt 500 miljonus latu. Šai valdībai šis darbs ir jāizdara.