Pēc Dienas aprēķiniem, ģimenei, kurā ir trīs bērni līdz 12 gadu vecumam un divi pieaugušie, vakcinējoties, piemēram, Zemgales veselības centrā nāktos šķirties no 125 latiem, tomēr, ja vakcināciju veiktu Jelgavas poliklīnikā, jāmaksā būtu 102,8 lati. Savukārt, ja vakcinēties dotos uz Rīgu, Veselības centrā 4 (VC4) būtu jāmaksā 71,87 lati. Šādu cenu atšķirību veido vairāki faktori.
Latvijā ir pieejamas divu veidu vakcīnas - Austrijā ražotā Ticovac un Vācijā ražotā Encepur vakcīna, kuru cena atšķiras par vairākiem latiem. Piemēram, Ticovac vakcīna pieaugušajiem VC4 šobrīd maksā 22,99 lati, savukārt Encepur - 16,45. Līdzīga cenu atšķirība ir arī citās vietās. Līdz ar to katrs var izvēlēties, kura veida vakcīnu viņš vēlas, tomēr jāņem vērā, ka ne visās medicīnas iestādēs ir pieejamas abas. Piemēram, Zemgales veselības centrā pieejama tikai dārgākā vakcīna Ticovac, jo otras vakcīnas tirgū neesot, Dienai norādīja centra valdes loceklis Guntars Polis. Tomēr Zāļu valsts aģentūras pārstāve Ilga Namniece uzsvēra, ka viņai nav ziņu, ka šīs vakcīnas nebūtu. Lai arī vakcīnām ir diezgan liela cenu atšķirība, Vakcinācijas centra vadītāja Ārija Stalbova pastāstīja, ka abām vakcīnām faktiski atšķirības nav.
VC4 Vakcinācijas dienesta vadītāja Una Fjodorova Dienai skaidroja, ka medicīnas iestādes par vienādu cenu iepērk vakcīnas no lieltirgotavām, bet pēc tam uzliek savu uzcenojumu, kuru ietekmē iestādes telpu īre, darbinieku atalgojums un citi izdevumi, tāpēc pakalpojuma cenas var būt tik dažādas. Jelgavas poliklīnikas valdes locekle Anna Zīverte atzīmēja, ka nozīme ir arī tam, vai medicīnas iestāde ir privāta vai pašvaldības iestāde, jo privāta uzņēmuma interesēs ir gūt maksimālo peļņu, savukārt pašvaldības uzņēmumam jābūt pēc iespējas pieejamākam pilsētas iedzīvotājiem un līdz ar to cena ir zemāka. Tāpat var tikt veidotas akcijas cenas.
Jāatgādina, ka no 1. janvāra ir zināms, ka ražotājs paaugstinājis Ticovac cenu, līdz ar to jāņem vērā, ka vairākās medicīnas iestādēs vakcinēšanās cena ir palielinājusies, bet citās izmaiņas tikai gaidāmas.
Lai arī vakcīnām pret ērču encefalītu netiek piemērotas atlaides dažādām iedzīvotāju grupām, par valsts līdzekļiem vakcinē bērnus no viena līdz 18 gadu vecumam, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā, Dienai pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC)pārstāve Laura Ševčenko. Par šādām vietām atzīti 24 Latvijas novadi, kur vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir šajā teritorijā.
Šobrīd vēl grūti spiest, cik liela būs ērču aktivitāte, bet šoziem ērcēm bija ļoti labvēlīgi pārziemošanas apstākļi, Dienai pastāstīja SPKC epidemioloģe Antra Bormane. Viņa arī norādīja, ka vakcinēties ir vērts arī tiem, kas dzīvo lielajās pilsētās, jo ērces var būt sastopamas arī pilsētu parkos. Savukārt Madonas slimnīcas medicīniskā direktore Astrīda Svilāne skaidroja, ka katram pašam rūpīgi jāizvērtē, vai šī vakcinācija nepieciešama, piemēram, ja cilvēks dzīvo pilsētā un uz mežu nedodas, risks saslimt ar ērču encefalītu ir minimāls. Tomēr visi Dienas aptaujātie ārsti atzina, ka vakcinēšanās nav vienīgais veids, kā sevi pasargāt - cilvēks var sevi pasargāt, velkot piemērotu apģērbu, lietojot speciālos izsmidzināmos līdzekļus un vienmēr pārbaudot savu ķermeni pēc atgriešanās no meža.
A. Bormane arī atzīmēja, ka jāsaprot - ērces pašas ar ērču encefalītu neslimo, bet ir šīs slimības ierosinātāju pārnesējas, tāpēc, ja ērce piesūcas cilvēkam, kurš ir vakcinēts pret ērču encefalītu, pašai ērcei nekas nemainās. Tāpat jāatceras, ka ērces var izraisīt triju veidu slimības: ērču encefalītu, Laimas slimību un erlihiozi, bet vakcīnas ir tikai pret ērču encefalītu, pārējās slimības ārstē ar antibiotikām.