Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozo ar šādu iznākumi ir ļoti neapmierināts: «Tās dažas valstis, kuras nobloķēja budžeta apstiprināšanu, nav sapratušas, ko nozīmē Eiropas vienotības gars. Tās domā, ka uzvarējušas «Briseli», taču patiesībā iešāvušas kājā pašas sev.»
Šī ir pirmā reize, kad vienošanās par nākamā gada budžetu notiek atbilstoši Lisabonas līgumam, kurš Eiroaparlamentam paredz lielāku teikšanu tā sagatavošanā un apstiprināšanā. Taču, parādoties jau pašiem pirmajiem topošā budžeta skaitļiem, bija jūtama liela politiska spriedze starp ES Padomi, kurā pārstāvēti valstu vadītāji, un EP. Pirmie nepiekrita budžeta palielinājumam, turpretī otri aicināja to palielināt pat par sešiem procentiem. Pamazām tika panākta vienošanās par skaitļiem - kompromiss bija 2,9% budžeta palielinājums.
Taču EP sarunās ar Eiropadomi vēlējās nostiprināt vēl arī citus budžeta veidošanas principus. Viens no tiem - iespēja pieņemt fleksiblu lēmumu par izmaiņām budžetā, ja tas nepārsniedz 0,03% ES nacionālā kopprodukta (NK), neizmantojot vienprātības principu. Šādas tiesības varētu palielināt valstu iemaksas. Otra EP prasība - politiski saistošas deklarācijas pieņemšana attiecībā uz ES budžeta veidošanu nākotnē, trešā - parlamenta aktīvāka piesaiste jau paša budžeta projekta veidošanas, ne tikai apstiprināšanas procesā.
Latvijas nacionālā pozīcija bija - tāda vienošanās par ES ikgadējā budžeta apjomu, kas ir pēc iespējas tuvāks ES Padomes pozīcijai. Tā tika apstiprināta pirms vairākiem mēnešiem, kad 11 valstis atbalstīja britu premjera Deivida Kamerona ierosinājumu atteikties palielināt budžetu par vairāk nekā 5%, vienojoties par 2,91%. Mūsu valsts nevarēja piekrist EP paustajai vēlmei sasaistīt ES ikgadējā budžeta 2011. gadam apstiprināšanu ar ES daudzgadu budžeta ilgtermiņa jautājumiem, kā arī sniegt atbalstu attiecībā uz politisko deklarāciju un budžeta veidošanas principiem. Kopā ar vēl trim sabiedrotajiem - Nīderlandi, Somiju un Zviedriju -, bloķējoties ar Lielbritāniju, arī Latvijas valdība pirms nedēļas atteicās no kompromisa ar Eiropas Parlamentu.
Neraugoties uz to, ka Eiroparlaments tomēr samazināja savas prasības un piekrita budžeta palielināšanai par 2,91%, arī pirmdien trīs valstis - Britānija, Nīderlande un Zviedrija - joprojām kategoriski iestājās pret EP aktīvāku iesaistīšanos budžeta tapšanas procesā un «0,03% principu». Neoficiāla EP informācija no liecina - arī Latvija, lai arī aktīvi neiestājoties, joprojām uzturēja spēkā šādus uzstādījumus.
EP priekšsēdētājs Jeržijs Buzeks izteica nožēlu, ka «pāris dalībvalstu aizvēra durvis» uz jebkādu vienošanos, lai gan Eiroparlaments piekrita tādai budžeta palielināšanai, kā to pieprasīja Padome. Turpretī Nīderlandes pārstāvji uzsvēra - Eiroparlamentam nedrīkstētu dot tādas pilnvaras, kuras dotu iespēju palielināt valstu iemaksas. Tieši Nīderlande, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ES budžetā iemaksā visvairāk, atpakaļ saņemot vismazāk. Tai seko Dānija un Zviedrija. Savukārt britu valdība nevēlējās atbalstīt nevienu lēmumu, kurš nākamgad pieļautu iemaksu palielināšanos. «Savas valsts budžetu 2011. gadam esam samazinājuši par 95 miljardiem eiro, tāpēc nevaram atļauties palielināt iemaksas Eiropas kopējā budžetā,» skaidroja britu pārstāvis.
Latvija 2009. gadā ES budžetā iemaksājusi 147,5 miljonus latu (209,8 miljoni eiro). Likumā par 2010. gada valsts budžetu paredzēts, ka maksimālā iemaksa 2010. gada ES budžetā ir 139,95 miljoni latu (199,07 miljoni eiro). Kamēr vienošanās par ES budžetu nav vēl panākta, plānotās iemaksas 2011. gadā ir aptuveni 130 miljoni latu (184,92 miljoni eiro). Kopējā bilance liecina - mēs no ES iegūstam vidēji 4,6 reizes vairāk naudas nekā iemaksājam un esam viena no 17 saņēmējvalstīm iepretim 10 donorvalstīm.