Lībijā un Ēģiptē notikušais raisa bažas, ka līdzīgi nemieri var izcelties arī citās islāma zemēs, jo arī iepriekš rietumnieku viedoklis par pravieti Muhamedu un islāmu ir izraisījis vardarbīgus protestus musulmaņu pasaulē.
Lībija atvainojas ASV
ASV vēstnieks Kristofers Stīvenss un vēl trīs amerikāņi tika nogalināti, kad viņi ar automašīnu bija atstājuši ASV konsulāta ēku, kurai ar automātiem un rokas granātām uzbruka bariņš bruņotu kaujinieku. Kaujinieku un drošībnieku apšaude rajonā ap konsulātu ilgusi trīs stundas. Konsulāta darbinieki evakuēti no ugunslīnijā nokļuvušās konsulāta ēkas, kurā vēlāk iebruka kaujinieki, kas pēc konsulāta izdemolēšanas to aizdedzināja. Lībijas amatpersonas uzskata, ka uzbrukumi konsulātam un vēstnieka automašīnai bijuši koordinēti.
ASV prezidents Baraks Obama uzbrukumus nosaucis par «necilvēcīgiem» un ir devis pavēli pastiprināt amerikāņu diplomātu drošību. «Savienotās Valstis nosoda rīcību, kas nomelno citu reliģisko pārliecību, bet tajā pašā laikā mums vienbalsīgi ir jāiestājas pret bezjēdzīgo vardarbību, kas atņēma šo ierēdņu dzīvību,» teikts B. Obamas paziņojumā, ko citē aģentūra Reuters.
Reaģējot uz uzbrukumiem Bengāzī un ASV reakciju, Lībijas līderi izteikuši nožēlu par notikušo. «Mēs atvainojamies Savienotajām Valstīm, tautai un visai pasaulei par to, kas notika,» tiešraidē televīzijā paziņoja Lībijas Nacionālās padomes vadītājs Mohammeds el Magariafs, kurš solīja, ka uzbrukumu rīkotāji un izpildītāji tiks notverti un tiesāti.
Izvirtulis Muhameds
Vairākas stundas pirms notikumiem Lībijā Ēģiptes galvaspilsētā Kairā saniknoti protestētāji, pārsvarā ultrakonservatīvie musulmaņi, ielenca ASV vēstniecības ēku. Daļa no viņiem uzrāpās uz vēstniecībai apkārt esošās vairākus metrus augstās betona sienas un iekļuva pagalmā, kur mastā pacelto ASV karogu nomainīja ar melnu karogu ar musulmaņu ticības apliecinājumu, kas vēsta: «Nav cita dieva kā Allāhs, un Muhameds ir viņa pravietis.» Iegūto Amerikas karogu iebrucēji mēģināja aizdedzināt, bet viņiem tas neizdevās, raksta AP.
Vēstniecības darbinieki, kuri bija brīdināti par iespējamo demonstrāciju, vairākas stundas iepriekš atstāja ēku, bet pie tās izvietotie ēģiptiešu drošībnieki protestētāju darbībās neesot iejaukušies, jo «viņi rīkojās miermīlīgi». ASV Valsts departaments gan vēlāk paziņoja, ka policija ir aizvākusi protestētājus, kuri atradās vēstniecības pagalmā.
Protestētāji apliecināja, ka pie vēstniecības atnākuši, lai izrādītu savu nepatiku pret ASV uzņemto filmu Nevainīgie musulmaņi, kurā pravietis Muhameds attēlots kā brunču mednieks, kurš seksuāli izmanto arī bērnus un aicina uz vardarbību pret kristiešiem. Filmas reklāmas rullītis ir ievietots populārajā video apmaiņas vietnē YouTube, un tas tiekot aktīvi aprunāts sociālajos tīklos un medijos, tomēr daudzi protestētāji atzinuši, ka par filmu dzirdējuši no citu stāstītā.
Filmas autors slēpjas
Skandālu izraisījušās filmas veidotājs ir Amerikā dzīvojošais ebrejs Sems Besils, kurš uzskata, ka islāms ir vēzis, un stāsta, ka savu filmu bija iecerējis kā «provokatīvu politisku paziņojumu, kas nosoda šo reliģiju». Kalifornijā dzīvojošais S. Besils apgalvo, ka filma ir izmaksājusi piecus miljonus dolāru (2,75 miljoni latu), kurus esot saziedojuši vairāk nekā simts ebreji. Pēc notikumiem Ēģiptē un Lībijā viņš ir noraizējies par drošību, tādēļ neatklāj savu atrašanās vietu.
Musulmaņu agresīvā reakcija uz S. Besila filmu nav pārsteigums, jo arī agrāk viņu neapmierinātību ir izraisījušas publikācijas par pravieti Muhamedu un viņu ticību. Spilgtākais piemērs ir vardarbīgie protesti vairākās musulmaņu valstīs 2005. gada rudenī pēc tam, kad Dānijas laikrakstā Jyllands - Posten tika publicētas 12 pravieša karikatūras, no kurām vislielākās musulmaņu dusmas izraisīja dāņu mākslinieka Kurta Vestergārda zīmējums, kurā Muhamedam tradicionālās galvassegas vietā galvā bija bumba ar degli.
Bet 2008. gadā musulmaņu sašutumu izraisīja nīderlandiešu galēji labējā politiķa Gērta Vildersa filma Fitna, kurā pārmaiņus tiek demonstrētas islāma svēto rakstu Korāna vārsmas, kas mudina izrēķināties ar neticīgajiem, kareivīgo islāma sludinātāju izteiktie draudi un terora aktu sekas.