Ikgadējā skolu tehnoloģiju konferencē LatSTE, kuras izveidē A. Cunska pati savulaik bijusi «līdzvainīga» un kas pērn novembrī notika Pļaviņās, viņa sniedza ieskatu tēmā Modernā elementārā dzīves un dabas matemātika.
XXI gadsimta skolēns kopš dzimšanas dzīvo informācijas un tehnoloģiju pasaulē, kas aizvien attīstās, tāpēc viņa domāšana un uztvere ir cita un mācību procesā viņš prasa interaktivitāti, mobilitāti, daudzveidību un paralēlus procesus, A. Cunska iezīmē pašreizējo «fona bildi» izglītībā. «Būtu dīvaini, ja šodien skolās matemātiku joprojām mācītu klasiski - ar tāfeli un krītu, kontroldarbiem un ikdienas mājasdarbiem rūtiņu burtnīcās.» Bet, kā rāda Eurydice pētījumi, Latvijā matemātikas apguvē pietrūkst mūsdienīgu tehnoloģiju izmantojuma un 15 gadu veco skolēnu vidū 23% ir zemi sasniegumi matemātikā.
Lai formulētu risināmo problēmu, A. Cunska citē britu matemātiķus, IT speciālistus un uzņēmējus - brāļus Stefanu un Konrādu Volframus: «Reālajā pasaulē matemātika izskatās kā modelēšana, statistika, finanšu darījumi, inženieru izgudrojumi, simulācijas, arhitektūra, kvantu mehānika u. c. Savukārt skolas matemātikā ir daudz skaitļošanas - pārsvarā uz papīra vai ar kalkulatoru. Matemātikas svarīgums pasaulē ir kļuvis tik nozīmīgs kā nekad agrāk. Bet ir izveidojusies dziļa plaisa starp skolas matemātiku un reālām dzīves vajadzībām.» Matemātiku vajadzētu sākt mācīt tā, lai tās pielietojamība reālajā dzīvē būtu uzreiz saskatāma. Tas panākams četros soļos: 1. Jāierauga problēma un pareizi jānoformulē jautājums jeb uzdevums; 2. Reālas pasaules problēma jāpārvērš par matemātikas problēmu; 3. Matemātikas uzdevums jāatrisina jeb jāizrēķina; 4. Matemātikas rezultāts jāpārveido par saprotamu reālajai pasaulei un jāpārbauda tā pareizība. Patlaban skolās trešo soli jeb rēķināšanu veic ar roku uz papīra, kas aizņem daudz laika, bet pirmo, otro un ceturto soli lielākoties neveic vispār. Skolas matemātika būtiski iegūtu, ja trešo soli pārsvarā veiktu ar datoru, bet daudz lielāku uzmanību skolotāji turpmāk veltītu pārējo soļu izpētei un veikšanai. Matemātika nav tikai skaitļošana, tas ir daudz apjomīgāks mācību priekšmets,» norāda britu matemātiķi.
A. Cunska stāsta, ka modernā elementārā matemātika aktīvi izmanto IT, izglītojošas spēles un matemātiku integrē ar zinātni, tehnoloģijām, inženieriju, mākslu. «Man šķiet, ka vislielākā izglītības (arī skolas matemātikas) problēma ir iedvesmas trūkums,» viņa saka un piedāvā vienkāršu ideju - jebkura priekšmeta skolotājs stundas sākumā iedvesmo skolēnu ar kaut ko pavisam jaunu un tad uz enerģijas pacēluma viļņa spēj iemācīt pat vissarežģītākās lietas. Viņa min kaudzi pavisam konkrētu iedvesmojošu piemēru par matemātiku dzīvē un dabā: Kā tapuši mākslinieka M. K. Ešera zīmējumi? Kā tiek veidoti labirinti? Kas ir ģeometrija labības laukos? Kā dabā izskatās simetrija? Kur ir sastopamas dzīvās spirāles? Kā var notamborēt hiperbolisku plakni? Kāda ir žonglēšanas teorija? Kā veidojas sniegpārsliņas? «Skolēnus iedvesmo, ja, piemēram, mācot matemātisko indukciju, stundas sākumā YouTube liek noskatīties domino efektu vai ar interaktīvu matemātisku modeļu palīdzību mēģina atrisināt Hanojas torņu problēmu.» Pārdomāts IT rīku lietojums matemātikas stundās bez visiem citiem plusiem arī palīdz attīstīt prasmi izmantot matemātisko domāšanu ikdienas dzīves problēmu risināšanai, uzver A. Cunska.