Kotlešu rūdījums
Kad Terēze pēc Lapmežciema pamatskolas beigšanas devās uz Bulduru Dārzkopības vidusskolu, viņas mērķis bija ainavu arhitektūras programma. Taču izrādījās, ka tajā iestāties var tikai pēc 12.klases. Jāmācās bija, tāpēc tika meklēta alternatīva, un Terēze izšķīrās - ies uz pavāriem šajā pašā skolā. «Neviens to no manis negaidīja,» Terēze saka un bilst, ka arī pašai pavāra profesija nav bijusi nekāda sapņu nodarbošanās. Taču mācoties tā iepatikās, un nu meitene to sauc par savu īsto un vienīgo.
Pirmā darba pieredze gan lika pasvīst. Terēze nokļuva praksē atpūtas centrā Lido. Pēc Bulduru Dārzkopības vidusskolas beigšanas viņa te kādu laiku arī palika pastāvīgā darbā, tomēr ritms «kartupelis - kotlete, kotlete - kartupelis» ar laiku apnika un sāka gribēties ko augstāku. Terēze atzīst, ka Lido iedevis rūdījumu, taču teic, ka smagi bijis gan fiziski, gan morāli. «Restorānā tomēr ir citādi - var izpausties,» pavāre saka un stāsta, kā sameklējusi iespēju strādāt restorānā Aquarius Jūrmalā. Atnākusi uz pārrunām, Terēze uzreiz teica, ka pieredzes darbā restorānā viņai nav, taču pretī saņēma atbildi, ka galvenais ir vēlēties tajā strādāt, un tika pieņemta darbā. Priekšā bija pieredzējuši pavāri, kas daudz ko iemācīja. Pēc Terēzes domām, skola pavārmākslā iedod tikai ābeces pamatus, bet tieši zinoši kolēģi un pašas motivācija dod vislabākos rezultātus. Jautāta par autoritātēm, viņa gan atbild: «Man gribas atrast pašai savu ceļu.»
Asaras pa gaisu
Kad krīzes dēļ restorānu Aquarius slēdza, Terēze nonāca jaunatvērtajā viesnīcā MaMa, kur virtuvē nu ir vienīgā saimniekotāja. Jūrmalā atpūtnieku sezona patlaban beigusies, dižķibele un rudens drēgnums restorāna apmeklētāju plūsmu padarījuši mazāku, tomēr gatavoties Gada pavāra konkursam Terēzei laiks atradies tikai vēlu vakaros un naktīs.
Konkursam Terēze pieteicās, lai gūtu jaunu pieredzi. Bijis gan bail, ka starp konkurentiem viņa būs «viszaļākā», taču, ieraugot dalībnieku sarakstā tikai mazpazīstamus vārdus, Terēze nomierinājās. Lielākā daļa konkursantu tomēr bija puiši ar septiņu astoņu gadu pieredzi, tāpēc uzvara Terēzei bija gan šoks, gan apziņa - «es arī kaut ko varu, vajag tikai trenēties un mācīties!».
Gada pavāra konkursu Pavāru klubs šoruden organizēja jau piekto gadu. Tajā piedalīties varēja ikviens Latvijas pavārs, kam netrūkst radošās dzirksts un uzņēmības apliecināt sevi profesionālajā meistarībā. Pavāru veikumu vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija šefpavāri no Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Lietuvas un Polijas, to skaitā ar vienu vai divām Michelin zvaigznēm novērtētu restorānu vadītāji. Terēzei visciešāk atmiņā iespiedies kāds sirsnīgs zviedru pavārs, kas nosaucis godalgoto vietu ieguvējus.
Otrajā un trešajā vietā ierindojās, pēc Terēzes domām, visspēcīgākie konkursa dalībnieki no viesnīcas Bergs restorāna un restorāna Kaļķu vārti, bet, līdz ar uzvarētāja titulu izdzirdot savu vārdu, asaras gāja pa gaisu gan pašai pavārei, gan viņas līdzjutējiem - mammai un draugiem. «Sanāca labāk, nekā biju gaidījusi,» tagad jau mierīgi rezumē Terēze. Izcīnītā uzvara automātiski viņai nodrošinājusi dalību starptautiskajās pavāru sacensībās Baltijas kulinārijas zvaigzne Sanktpēterburgā nākamā gada pavasarī un Riga Open Culinary Cup rudenī Rīgā.
Punktiņš uz i
Mācīties nekad nav par daudz, un labam pavāram ir daudz jāzina, par daudz ko jāinteresējas, jābūt kārtīgam un pavisam noteikti - radošam, uzskata Terēze, lai gan pati sevi vērtē kā tādu, kam vēl daudz jāapgūst. «Ja es sagaidīšu brīdi, kad domāšu - nu es esmu gatava, nu es visu zinu -, tad arī lemšu, ko darīt tālāk,» ar nākotnes plāniem meitene nesteidzas, tomēr nopietni apsver tālāku mācīšanos kādā no Latvijas augstskolu tūrisma un viesmīlības speciālistu programmām.
Virtuvē Terēzei gribētos iemācīties pagatavot ko «riktīgi smalku», bet vislabāk jau tagad patīkot deserti. «Nevar jau īpaši dalīt, viss jātaisa ar mīlestību un prieku, tomēr deserti man ir īpaša kategorija. Tas tomēr ir tas pēdējais, ko pasniedz, punktiņš uz i,» Terēze smaida. Viņai ir svarīgi just ēdiena baudītāju reakciju, tāpēc par atvērto virtuves plānojumu MaMa restorānā viņa tikai priecājas. Mierīga un lēnīga darbošanās ap katliem un pannām gan profesionāliem pavāriem neesot raksturīga, jo viss jādara ātri. Tuviniekus Terēze līdzīgi daudziem citiem pavāriem ar ko gardu palutina tikai svētkos. Pavārmākslas vietā mājās viņas hobijs ir augi - vienistabas dzīvoklītī puķes un garšaugi esot sastādīti visur, kur vien kaut ko var iestādīt.