Manā rīcībā par šo jautājumu joprojām nav visu faktu. Pret Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni ir ierosināta disciplinārlieta, un mēs gaidām tās rezultātus. Raudzīsimies uz šo jautājumu no juridiskā aspekta. Atbilstoši tam, kāds nodarījums tiks konstatēts, būs arī mūsu reakcija un piemērotais sods. Pašiem mums nav tādas kompetences, lai izvērtētu notikušā noziedzības pakāpi, - tas ir KNAB un prokuratūras uzdevums. Savukārt pret Dailes teātra direktoru Aivaru Līni piemērotais drošības līdzeklis faktiski ir nesavienojams ar darba pienākumu izpildi, tāpēc esam veikuši izmaiņas Uzņēmumu reģistrā, mainot valdes locekli.
Kāds var būt šīs lietas risinājums?
Tas var būt jebkāds. Ja cilvēku vaina tiks pierādīta un tā būs pietiekami smaga, te runa var būt par visa veida rīcību. Taču jāņem vērā, ka arī mūsu tiesībsargājošajām institūcijām reputācija nav tīra, ka arī tur ir iespējami dažādi pārkāpumi, tāpēc pārsteidzīgus lēmumus šeit nevajadzētu izdarīt.
Vai ir veiktas pārbaudes, lai noskaidrotu, vai līdzīga situācija nav arī citās Kultūras ministrijas pakļautības iestādēs?
Regulāras pārbaudes notiek katrā. Parasti tas notiek katra gada sākumā par iepriekšējo gadu. Mūsu pakļautībā ir 53 institūcijas, un mēs nevaram tās pārbaudīt nepārtraukti, tomēr dažādi kontroles pasākumi notiek regulāri.
Vairākkārt spriests, ka valsts budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkā varētu likvidēt dažus teātrus. Kuri tie ir?
Ņemot vērā, kādu budžeta projektu izveidojusi valdība, mēs neredzam nepieciešamību kādu no teātriem slēgt. Visiem teātriem jāturpina strādāt, protams, samazināta finansējuma apstākļos. Eksistenciālas briesmas nedraud nevienam. Netiks slēgts arī neviens muzejs, ne arī kāda cita ministrijas pakļautībā esoša institūcija. Lai gan, salīdzinot ar 2008.gadu, mūsu finansējums ir samazināts par 60%. Arī Dailes teātri nav paredzēts slēgt vai privatizēt, vai veikt kādas citas tamlīdzīgas darbības - visa veida spekulācijas te ir nevietā.
Nākamā gada finansējums Gaismaspils būvniecībai samazināts trīs reizes. Vai tas nozīmē, ka līdz galīgajai budžeta apstiprināšanai šī summa nevar samazināties vēl vairāk?
Bija jau dažas politiskās partijas, kas vēlējās, lai šim mērķim tiktu atvēlēts vēl mazāk par 12 miljoniem latu, taču koalīcijas padomē izdevās rast risinājumu, lai to nevajadzētu darīt. Neraugoties uz dažādām peripetijām, mēs nedrīkstam pieļaut, ka pazaudētu tos 40 miljonus latu, kuri tur jau ir ieguldīti, - tas būtu visnesaimnieciskākais risinājums.
Gaismaspils būvnieki solījuši veikt savus aprēķinus, vai naudas ir pietiekami, lai darbu turpinātu. Kā notiek jūsu pārrunas ar būvniekiem?
Mēs būvniekiem esam lūguši izvērtējumu, ko par šo naudu var izdarīt. Gribu arī uzsvērt, ka būvnieku rīcībā bez jau minētajiem 12 miljoniem latu ir arī būvniecības 1.posmā veiktais avansa maksājums astoņi miljoni latu. Tātad kopumā būvnieki nākamgad var operēt aptuveni ar 20 miljoniem latu. Ja šogad būvniecībā tiek ieguldīti 24 miljoni latu, tad faktiski apjoma samazinājums ir ap četriem miljoniem latu. Mūsu eksperti neuzskata, ka tas liktu būvniekiem pārtraukt darbu. Turklāt darbu turpināšana ir pašu būvnieku interesēs, jo šis faktiski ir vienīgais patlaban valsts finansētais objekts.
Vai līdz ar šo finansējuma samazinājumu tiek pagarināts bibliotēkas nodošanas termiņš?
To mēs redzēsim. Visticamāk, šis termiņš tiks pagarināts. Iespējams gan, ka 2011.gadā finansējuma jomā varbūt varam atgūt nokavēto. Jāteic arī, ka daudzas bibliotēkas sadaļas vēl ir tikai tāmes stadijā, piemēram, aprīkojuma un mēbeļu iegāde, un tas nozīmē, ka cenu korekcijas var būt dažādas - būs jāņem vērā cenas starptautiskajā tirgū. Tādējādi vismaz patlaban situāciju tālāk par pusgadu nav iespējams prognozēt. Arī SVF savas prognozes maina diezgan bieži. Ja paskatāmies, ko tas prognozēja vēl pirms gada, tad, ja kāds būtu stingri paļāvies uz šīm prognozēm, viņam būtu diezgan lielas iespējas tiesāties. Šīs SVF prognozes tiešām ir ļoti neprecīzas.
Vai ir aprēķināts, cik lielu summu ik gadu izmaksās Gaismaspils uzturēšana?
Protams, šādi aprēķini ir. Vairākas neskaidras pozīcijas gan ir saistībā ar komunālajiem maksājumiem. Nav, piemēram, izlemts, kā šī ēka tiks apkurināta. Saskaņā ar LNB 2008.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunās ēkas uzturēšana gadā varētu izmaksāt ap 900 tūkstošiem latu; LNB kopējie normatīvie izdevumi uz kvadrātmetru patlaban ir 340 latu, bet jaunajā ēkā tie tiek plānoti 170 latu. Jāatzīmē, ka bibliotēkas darbība jaunajā ēkā ļaus palielināt arī tās ieņēmumus. Šogad bibliotēkas pašas ieņēmumi plānoti 40 000 latu, prognozes liecina, ka pēc Gaismaspils projekta realizācijas un LNB darbības sākšanas jaunajā ēkā bibliotēkas ieņēmumi varētu pārsniegt 800 000 latu gadā. Ieņēmumu pieaugumu bibliotēka veicinās ar plašāku piedāvāto pakalpojumu klāstu, kas ietvers informatīvos, infrastruktūras pakalpojumus, telpu iznomāšanu konferencēm un izstādēm. Šādas prognozes tiek balstītas uz Igaunijas pieredzi.
Jūsu priekštece šajā amatā aktīvi virzīja uz priekšu ne tikai Gaismaspils, bet arī Rīgas koncertzāles projektu.
Man kā mūziķim, protams, ir žēl, ka iznācis sliktākais variants un ka Rīgai nav savas koncertzāles. Nupat Štutgartes simfoniskais orķestris spēlēja Lielajā ģildē, tā ir pilnīgi nepiemērota šādiem pasākumiem. Tajā pašā laikā ir redzams, ka jēdziens «koncertzāle» sabiedrībā ir kļuvis par simbolu kaut kam liekam, nevajadzīgam, utopiskam un dārgam. Patlaban koncertzāles projekts ir apturēts, mums tika uzdots lauzt līgumu ar Rīgas domi par AB dambja nomu, tas jau ir izdarīts. Rīgai koncertzāle ir vajadzīga jebkurā gadījumā. 2014.gadā Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, un nedrīkst būt tā, ka uz to brīdi šeit ir zāle ar vienu ģērbtuvi, kā tas ir Lielajā ģildē. Koncertzālei ir jābūt obligāti! Jāskatās, vai mēs tam varam pielāgot kādu no jau esošajām celtnēm, kas ir Rīgas pilsētas īpašumā, vai arī būvējam pilnīgi jaunu. Manuprāt, tā projekta realizācija, kas bija izstrādāts, būtu bijusi liels pienesums pilsētai un būtu jauki, ja to kāds uzņēmums uzdāvinātu, kā tas ir noticis Dānijā, kur privātinvestors savai valstij uzdāvināja operas ēku. Pati valsts tuvākos gadus neko tādu nevarēs atļauties.
Vai uzskatāt, ka šāda koncertzāle būtu jābūvē uz Daugavas, kas krietni sadārdzina izmaksas?
Strādājot ar šo jautājumu, arhitektiem netika piedāvātas visas vietas, kur varētu atrasties koncertzāle. Manuprāt, ja mēs būtu izvēlējušies par modernu koncertzāli pārbūvēt Kongresu nama ēku, mums jau tagad tā būtu. Ambīcija celt koncertzāli uz ūdens bija par lielu. Kongresu nams gan ir Rīgas pilsētas īpašums, un tas, kas ar šo ēku notiks, ir domnieku izšķiršanās.
Kādu redzat Kultūrkapitāla fonda turpmāko perspektīvu?
Manuprāt, nākotnē vajadzētu atgriezties pie tā modeļa, ka šā fonda vajadzībām tiek atskaitīti maksājumi no nodokļiem, ko saņemam no azartspēļu un alkohola tirdzniecības, kā tas sākotnēji bija paredzēts. Tagad situācija nav pareiza - no Kultūras ministrijas budžeta tiek nodalīta zināma naudas summa, lai šī iestāde varētu pastāvēt. Faktiski budžeta iestāde tiek nosaukta par fondu. Kā reāls fonds šī sistēma darbojas Igaunijā. Rezultātā Latvijā Kultūrkapitāla fonda vajadzībām nākamgad būs ap trim miljoniem latu, bet Igaunijā - 30 miljoni eiro. Nav pareizi arī tas, ka no šā fonda līdzekļiem tiek finansēti valsts kultūras projekti, - tas ir jānodala nost, un attiecīgajām summām no tā jātiek tikai nevalstiskajam sektoram.