I.Razumovskis tagad Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā (TOS) gaida operāciju, kāja lauzta divās vietās. «Sāp, tā ir nepatīkama lieta. Ziemās es kādreiz biju kritis uz ledus, bet ne jau ko lauzis,» saka Imants. Mediķi spriež, ka šī ziema daudz neatšķiras no iepriekšējām - kritieni uz apledojušas ietves nozīmē lauztas rokas, ribas un kājas. Rīgas dome konstatējusi, ka visā Rīgā apsaimniekotāji pret ietvju tīrīšanu izturas nevīžīgi, tādēļ pastiprinās kontroli.
RD izpilddirektors Juris Radzevičs uzdevis pilsētas izpilddirekcijām ik nedēļu atskaitīties, cik protokolu tās sastādījušas par netīrītām ietvēm un kā kontrolējušas apsnigušo un apledojušo ietvju un trotuāru tīrīšanu. Ja gājējiem rodas zaudējumi netīrītu ietvju vai māju jumtu dēļ, izpilddirektors aicina iedzīvotājus par to ziņot izpilddirekcijās vai Pašvaldības policijā. Iedzīvotāji varot vērsties pret apsaimniekotājiem civiltiesiskā ceļā, piemēram, piedzīt zaudējumus, ja trauma gūta uz netīrītas ielas, stāsta RD pārstāvis Uģis Vidauskis.
Kā ik gadu vairākums, krītot uz ledus, traumas guvuši vecāki cilvēki, saka Andris Vikmanis, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas nodaļas vadītājs: «Daudziem ir galvā problēmas ar asinsvadiem, sareibst galva, paslīd kāja, un nokrīt.» Slidenā laikā vecākiem cilvēkiem pēc iespējas mazāk būtu jādodas laukā tumsā un krēslas laikā, jo īpaši, ja ielas nav apgaismotas, piebilst ārsts.
«Trūkuma laikā es nevaru rekomendēt ledus naglainās kurpes, kurām ir lieli protektori. Taču noteikti jānēsā ziemas apavi - ar rievotām gumijas zolēm,» saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks Mārtiņš Šics. Krītot uz slidenas ielas, visbiežāk cilvēki gūst plaukstas pamatnes kaula lūzumus. Lai kritiens būtu mīkstāks, amortizācijai vajagot nēsāt ādas cimdus. «Nevar iet, neskatoties, kur iet, - kur ir gurkstošais sniegs, kur ir ledus, kur ir nokaisīts,» saka M.Šics.