Tie ir apkopoti teju 90 lappušu biezā dokumentā, kā vētīšanu Reformu vadības grupa (RVG) sāka otrdien, pievēršoties konkurētspējas veicināšanas pasākumiem.
Diena jau ziņoja par valdības iecerētajām vērienīgajām strukturālajām reformām. Ministrijām priekšlikumi pārmaiņām bija jāiesniedz līdz marta sākumam. Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) preses sekretāre Līga Krapāne informēja, ka ministriju iesniegtie reformu plāni sadalīti trijos blokos - valsts konkurētspējas veicināšana, valsts pārvaldības reformas un sociālās jomas pasākumi. Par piedāvātajiem konkurētspējas veicināšanas pasākumiem RVG sēdē otrdien ziņoja ekonomikas, izglītības un zinātnes un arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri.
«Tas redzējums ir tuvs sociālo partneru redzējumam un ir progress virzībā,» ministru prezentētās idejas vērtēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvis Egils Baldzēns. Viņš atzina, ka ir lietas, kur vēlētos vēl lielāku pretimnākšanu un skaidrību. Tomēr ir labi, ka nodarbinātības stimulēšanai ir noteikts prioritārs statuss, tāpat kā uzņēmējdarbības veicināšanai. Tas, kā patlaban, pēc E. Baldzēna domām, pietrūkst darbā pie strukturālajām reformām, ir konkrēts rīcības modelis, piemēram, kā izglītība tiks tuvināta darba tirgum.
Nākamajā RVG sēdē, kas notiks aprīļa pirmajā pusē, ministrijām jāiesniedz konkrēto reformu pasākumu saraksts ar konkrētiem termiņiem to izpildei, kas vienlaikus tiks izvērtēts. Vienlaikus atbilstoši Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ierosinājumam nākamajā sēdē tiks uzklausīta kvalitātes vadības speciālistu prezentācija par iespējamo pieeju reformu procesa vadībā un kvalitātes kontrolē. Šādu ierosinājumu LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle izteica, argumentējot to ar nepieciešamību nodrošināt adekvātu reformu procesa sagatavošanu un koordinēšanu.
E. Egle Dienai uzsvēra, ka ar ierosinājumu viņa vērsusies pie premjera, lai darbs ritētu uz priekšu. «Vēstulē norādīju, ka organizācijas resursi ir ierobežoti un nevaram atļauties iesaistīties projektos, kas var būt lemti neveiksmei,» pamatoja LDDK ģenerāldirektore. Arī viņa cerīgi izteicās par visu ideju apkopošanu vienotā dokumentā, panākto vienošanos, ka visi reformu mērķi jāsasaista ar budžeta iespējām. LTRK pārstāvis uzteic arī to, ka ir noteikta atbildīgā iestāde reformu plānu koordinēšanā un tā būs Valsts kanceleja. «Vēl pozitīvi, ka esam vienojušies par praktisko darbības modeli, ka tiks veidotas darba grupas, kur iesaistīs ministrijas un sociālos partnerus.»