Lai gan varētu šķist, ka aptiekārs vīrietis ir retums, Gints stāsta, ka tā nemaz nav un arī viņam - komunikablam un enerģiskam puisim aiz letes - cilvēki labprāt stāsta par savām kaitēm un lūdz padomu. «Daudzi ir teikuši, ka ir patīkami atnākt parunāties. Vienreiz atnāks parunāties, nākamreiz jau kaut ko nopirks,» Gints saka.
Reizrēķins un integrāļi
Izvēle par labu farmācijas studijām notika nevis tāpēc, ka bērnībā esot patikušas zālītes un tabletītes - tas, sākot iet skolā, jau bija aizmirsies -, bet gan tāpēc, ka aizrāva ķīmija. Gints piedalījies mācību olimpiādēs, viņam bijis arī lielisks ķīmijas skolotājs. Domājot par nākotnes profesiju, par kārtējo juristu vai ekonomistu kļūt negribējās, un Gints iestājās Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), kur labo sekmju dēļ farmācijas studiju programmā tika uzņemts bez iestājeksāmeniem un budžetā.
Lai gan RSU nav vieglākā vieta, kur studēt, mācības gājušas no rokas. «Tēvs teica - ja tu vēl pamācītos, būtu vispār desmitnieki,» Gints smaida. Viņš piekrīt, ka Latvijā topošos farmaceitus sagatavo vairāk darbam aptiekās nekā zāļu ražošanā, jo pats karjeras sākumposmā izmēģinājis spēkus laboranta darbā Organiskās sintēzes institūtā, taču pēc gada sapratis - par smagu. «Nebija iespējams - tā ķīmija, ko māca farmācijas studijās, pret realitāti laboratorijās salīdzinoši ir reizrēķins pret integrāļiem. Tur vajadzīgi «tīri» ķīmiķi,» Gints atzīst. Viņš tomēr neizslēdz, ka lielajos zāļu ražošanas uzņēmumos Grindeks un Olainfarm vajadzības gadījumā atrastos ko darīt arī farmaceitam ar aptiekas rūdījumu.
Gints pats pirmo šādu rūdījumu guva jau pirmajā vasarā pēc studiju sākšanas, kad pāris mēnešu pastrādāja Cēsu centra aptiekā. Marķējis preci un tā pa īstam ieraudzījis, kā aptieka izskatās no iekšienes. «Vadītāja arī pateica priekšā labu lietu - vienmēr prasi kaut ko darīt. Varbūt tev nekādu darbu neiedos, priecājies, bet pavaicā, izrādi interesi,» Gints atklāj iesācējiem noderīgu karjeras mācību.
Licence vēl jāpagaida
Darbs SIA Euroaptieka tīklā, kur Gints strādā joprojām, viņu atrada pats. Viņam piezvanīja, piedāvāja farmaceita asistenta amatu, un puisis, protams, neatteicās. Darbu sākot, nācies pasvīst, jo uzreiz bija jāķeras pie receptēm, klientu apkalpošanas, bet universitātē stāvēšanu aiz letes un pie kases aparāta neviens nemāca, tas jāapgūst strādājot. Patlaban gan arī Euroaptieka organizējot mācības saviem aptiekāriem par laba servisa principiem.
Drīz vien Gints uzņēmumā kļuva par vienu no reģionālajiem vadītājiem - viņa ziņā bija risināt dažādus funkcionālus ikdienas jautājumus Euroaptiekās Rīgā un tās apkaimē. Šis darbs viņam tomēr neiepatikās, lai gan iegūtā pazīšanās ar uzņēmuma aptiekās strādājošajiem lieti noder arī tagad. Gints izprasījās atpakaļ par farmaceitu un Vecmīlgrāvja Euroaptiekā patlaban kļuvis par vadītāja vietnieku. Aptiekas vadītājs viņš pagaidām vēl nevar būt, jo nav licences. To var iegūt pēc triju gadu darba stāža, un Gintam jāpaciešas vēl gads. Taču neatkarīgi no amata, aptiekā strādājot, gan jāpasēž pie datora ar zāļu pavadzīmēm, gan jākomunicē ar pircējiem, gan jāapdara saimnieciski sīkumi, piemēram, jāiztīra izlietne.
Kontaktēties ar aptiekas apmeklētājiem Gintam gan patīk, gan padodas. Uz nerviem gan brīžiem spēlējot tas, ka cilvēki, sevišķi ziemā, uz aptieku nāk ar vienu un to pašu tekstu: iesnas, klepus, temperatūra - ko darīt? «Bet, ja vienreiz cilvēkam izstāsti, nākamreiz viņš jau atnāks zinošāks, tad ir vieglāk. Es vienmēr esmu teicis, ka farmaceitam vajadzētu maksāt ja ne trīs, tad piecas reizes vairāk, jo man jābūt gan ģimenes ārstam, gan psihologam, gan bērnu ārstam utt.,» Gints teic un stāsta, ka laikā, kad cilvēkiem naudas mazāk, viņi poliklīnikas vietā nereti pēc padoma dodas pa taisno uz aptieku. Kāda tantīte pat regulāri konsultējas ar Gintu pa telefonu.
Prombraukšanu atlika
Lai gan pašreizējā darba tirgū atrast savu vietu grūti nākas ne tikai jaunajiem speciālistiem, bet arī pieredzējušajiem, Gints uzskata, ka nav tik traki. «Nevajag būt muļķim, kas uz mutes kritis. Tas, ka tu skolā māki uz 10 atreferēt, ko tev kādā nodarbībā mācīja, ne tuvu nenozīmē, ka tu kaut kur tiksi un kaut ko sasniegsi. Ja grib, var izdarīt jebko, bet vajag domāt, darīt, mēģināt.» Drošāku aizmuguri rada arī profesionālo kontaktu tīkls, jo aptieku farmaceiti mazajā Latvijā cits citu pazīst. Tiesa, Gints atzīst, ka nopietni domājis arī par aptiekāra darbu ārzemēs, pat noskaidrojis detaļas, taču pēdējā brīdī salicis kopā visus par un pret un pārdomājis. «Esmu tomēr gana labi iekārtojies arī tepat. Un vienam pašam braukt prom gluži negribas.» Tālākus plānus par licences iegūšanu viņš pagaidām nekaļ, jo pašreizējā nodarbošanās iet pie sirds. Nākotnē atvērt pašam savu aptieku neesot īpaši reāli, jo jaunas aptieku licences valsts neizsniedz, bet nopirkt kādu jau esošu aptieku - tas maksā milzu naudu. Gints neslēpj, ka bīdīt kaut kādu savu biznesiņu tomēr gribētos, taču pagaidām vēl nav atrasta īstā no daudzajām idejām. Gintam esot virkne mazu izgudrojumu, kas varētu atvieglot cilvēku ikdienas gaitas, bet brīvo laiku patlaban vairāk aizņem braukāšana pa Latviju ar dīdžeju kompānijām un pasākumu rīkošana, palīdzēšana draugam ar folkreisa auto ķīlēšanu un fanošanu par viņu sacensībās, kā arī peintbols.