Tādas pagastā tagad ir pieciem vīriem - aktīvākajiem kārtības sargiem, kas kopš pagājušā gada nogales sabiedriskā kārtā regulāri rīko reidus Neretā, lai zagļi pie kārotā netiktu.
Zagļi nāk pāri robežai
«Viss sākās pagājušā gada nogalē, kad kādas mājas saimnieki savā pagalmā pamanīja aizdomīgas personas. Kramplauži metās bēgt Lietuvas robežas virzienā, bet vietējie dzinās pakaļ. Lai aizturētu garnadžus, vietējie sazinājās ar vīru, kas tajā naktī šajā ceļa posmā tīrīja ceļu, un lielais traktors bēgļiem aizšķērsoja ceļu. Aizturējuši bēgļus, kas izrādījās lietuvieši, neretieši izsauca policiju un nogādāja iespējamos zagļus iecirknī. Mašīnā atrada visu, kas nepieciešams durvju atmūķēšanai, taču zagtu mantu nebija un pēc personu noskaidrošanas aizturētos atlaida,» atceras Juris Apeināns, kuram gandrīz katra darbdiena noslēdzas ar reidu pa Neretas tumšajiem pagalmiem un nomaļākajām ieliņām.
Sastaptie vīri, kas apvienojušies, lai aizsargātu savu un arī citu neretiešu īpašumu, atzīst, ka robežu atvēršana daudziem varbūt arī atviegloja dzīvi, bet pierobežas pagastos kopš tā brīža arvien biežāk vēlās vakara stundās manītas automašīnas ar Lietuvas valsts numuriem un «viesstrādnieki» no kaimiņvalsts.
Naktīs var gulēt mierīgi
«Līdz šim gan nevienu nav izdevies aizturēt tieši par zādzībām, taču esam izjaukuši vairākus mēģinājumus, iztramdījuši aizdomīgus cilvēkus tādās vietās, kur viņiem vēlās vakara stundās tā īsti nav ko darīt,» stāsta Juris Apeināns. Viņš atceras vēl kādu piedzīvojumu, kad garnadži pagastā mēģinājuši aizdzīt divus motociklus. Tie bijuši aizstumti uz vietējo mežiņu tālāk no pagasta centra, bet, kad pagasta vīri tos atraduši, gaidījuši, kas braucamajiem nāks pakaļ. Sekojusi novērošana, izsekošana, kārtējā pakaļdzīšanās un vietējās policijas iesaistīšana, taču motociklu kārotāji atkal izslīdējuši no kārtības sargātāju rokām.
«Dažus mēnešus pagastā bija miers. Vasaras sākumā atkal uzradās pa kādam aizdomīgam tipiņam, tomēr šobrīd neretieši naktīs var gulēt mierīgi. Lai arī nevienu zagli ar visiem lietiskajiem pierādījumiem neesam noķēruši, domāju, ka tajās aprindās gan šaipus robežas, gan otrā pusē zina, ka uz Neretu braukt ir riskanti,» saka Mariss Balodis.
Ielās grib redzēt policiju
Pēc visām šīm aktivitātēm Neretas pašvaldība ierosināja vīriem piešķirt Valsts policijas darbinieka palīga apliecību. Brīvprātīgo kārtības sargu kustība pastāvēja padomju laikos un neatkarīgās Latvijas pirmajos gados, taču to sagrāva cilvēki, kas policijas darbinieku palīgu statusu izmantoja ļaunprātīgi, - stāsta Neretas novada pašvaldības izpilddirektors Juris Zālītis. Šodien, lai iegūtu šo statusu, kas atjaunots pirms diviem gadiem, sevi jāapliecina darbos, jābūt tīrai biogrāfijai un rekomendācijām no vietējās pašvaldības un policijas.
Neretas iecirkņa inspektors Andris Zariņš teic, ka ir gandarīts par vietējo aktivitātēm, tas krietni atvieglo policijas darbu. Tomēr novada pašvaldībā uzsver, ka vēlētos redzēt labāku sadarbību ar Valsts policiju. «Šobrīd policijas darbinieki galvenokārt strādā uz izsaukumiem, taču regulāra patrulēšana nenotiek. Ja viņi būtu ikdienā vairāk redzami ielās, gan novada ļaudis justos drošāk, gan potenciālie noziedznieki pierautos,» pārliecināts ir Juris Zālītis.
Rūpēties par iedzīvotāju drošību ir arī pašvaldības pienākums. Juris Zālītis to nenoliedz un stāsta, ka iepriekšējos gados sakārtots ielu apgaismojums. Diemžēl taupības nolūkos pa vienai vien spuldzes izslēgtas un vasarā ielu apgaismojums naktīs nedeg vispār. Pašvaldība gan sola rudens pusē to daļēji atjaunot. Samazinātais finansējums pārvilcis svītru vēl kādai iecerei. «Pirms vēlēšanām deputātu kandidāti solīja Neretas novadā izveidot pašvaldības policiju. Taču, veidojot jaunā novada kopējo budžetu, kļuva skaidrs, ka nevaram atļauties veidot jaunu institūciju,» skumji atzīst J.Zālītis.