Pavārs atklājis divus vairākuma pusaudžu un bērnu ēšanas/neēšanas kritērijus: 1) bērnam jāsaprot, ko viņš ēd, jāatpazīst maltītes sastāvdaļas un jānojauš jau iepriekš, kā garšos ēdiens; 2) svarīgas ir ēdiena krāsas! Tām ir izšķiroša nozīme, jo vairākums bērnu izsalkumu jūt tikai tā galējā stadijā. Lai vēlētos pagaršot, ēdienam jābūt krāsainam. Lai apēstu - garšīgam. Tvaicēšana ir veselīgākais apstrādes veids. Tas ir arī atraktīvs, ja ēdienu pasniedz tikko no tvaika, kad ēdiens vēl garaiņo.
Sadala ziedkāpostu pa ceriem, liek aukstā sālsūdenī uz 1-2 stundām, lai no dārzeņa izrāpo ārā kaitēkļi. Tad kārto tvaicējamā groziņā, kopā ar noplūkātām, mazliet apsālītām spinātu lapām un liek tvaicēties. Paralēli uz dēļa sakapā baziliku un riekstus kopā ar sāli un pipariem, un olīveļļu, veidojot stingras mērces konsistences pesto masu, kuru pievieno ziedkāpostiem īsi pirms tvaicēšanas beigām.
Mārtiņš Sirmais domā, ka pārceptu cūkgaļu, ar ūdeni atšķaidītu piena pulveri, konservus, pufīgo gaisa maizi, plātsmaizes picu, bulciņas, čipsus un atspirdzinošos dzērienus melnā krāsā mūsu bērni atradīs paši. Nekur jau neizbēgsim, bet šis tiešām ir veids, kā mainīt mūsu skolas pavāru domāšanu un veselīgi ēdināt bērnus.