Viens no galvenajiem iemesliem - tās ir salīdzinoši viegli pārvietojamas un elementāru skaņu izvilināšanai arī ātri apgūstamas, turklāt uz skatuves izskatās pietiekami pievilcīgi un pat seksīgi, kad tiek spēlētas, kas arī nav mazsvarīgi. Pats galvenais - tām ir dzīvs skanējums, kas rodas, pirkstiem vai mediatoram pieskaroties un liekot ievibrēties stīgām, kas katru reizi notiek citādi. Tāpat kā balss izdziedātu frāzi, vienu ģitāras skaņu pat visprasmīgākajam meistaram nav pa spēkam simtprocentīgi atkārtot kā ideāli uzbūvētu skaņas failu, kas tiek «palaists» īstajā brīdī ar vienu nekļūdīgu taustiņa klikšķi.
Viens no pieredzējušākajiem Latvijas basģitāras spēles meistariem un dzīvās muzicēšanas aizstāvjiem Aleksandrs Sircovs, kurš plašāk mūziķu vidū pazīstams kā omulīgs vīrs ar kazbārdiņu, brillēm, neiztrūkstošu pīpi un iesauku Muravejs, 1997. gadā Madonas popmūzikas festivāla Sinepes un medus avīzē programmēto mūziku nesaudzīgi dēvēja par kvalitatīvu plastmasu, kurai līdzās dzīvā muzicēšana var izklausīties nekvalitatīva tieši tāpēc, ka tā ir dzīva un neatkārtojama.
Nu jau piecpadsmito gadu Muravejs ir krusttēvs šogad no 11. līdz 16. martam Madonā notiekošajai Imanta Pulksteņa rīkotajai ģitāristu sesijai, kur pie divdesmit septiņiem meistariem pieteikušies skoloties vairāk nekā simt jauno mūziķu.
Ģitāra ir populāra!
Dziesminieks Haralds Sīmanis faktu, ka ielās daudz biežāk nekā agrāk redzami jaunieši ar ģitārām, skaidro ar daudzu vēlmi nokļūt uz skatuves, nevis pārliecību, ka viņiem ir ko teikt. Tomēr Madonā notiekošā ģitāristu sesija jaunos mūziķus nešķiro, un viņiem visiem ir iespēja piedalīties šim instrumentam veltītajā neformālajā nometnē, pamācīties meistarklasēs ne vien pie pieredzējušiem ģitāristiem no Latvijas, Krievijas, Francijas un Anglijas, bet arī pie bundziniekiem, vokālistiem, taustiņinstrumentālistiem un dibināt ciešākus kontaktus savā starpā, kas var izvērsties jaunos muzikālos projektos. Šeit nepietiktu vietas, lai uzskaitītu visus tos ģitāristus, kuri pirmajās sesijās piedalījušies kā iesācēji, bet nu jau paši ir meistari, kas apmāca jaunos.
Rīgā nesen brīnišķīgu koncertu sniegušais pasaulslavenais džeza ģitārists Al Di Meola, kuru par savu neklātienes skolotāju dēvē latviešu ģitāras meistars Aivars Hermanis un neskaitāmi mūziķi visā pasaulē, saikni ar instrumentu dēvē par savu reliģiju. Šodien Rīgā gaidāmais beļģu mūziķis Fransiss Goja ģitāru sauc par savu otro sievu. Kādreizējā ģitāristu sesijas dalībniece un meistare Nora Bite, kura tagad skolo jaunos un spēlē dažādos džeza sastāvos Londonā, vienkārši jūtas slikti, ja dažas dienas nav paņēmusi rokās savu ģitāru. Savs instruments ir jāmīl, un arī to var iemācīties ģitāristu sesijā.