Piecas no septiņām šādām slimnīcām glābiņu saskata slimnīcu apvienību veidošanā ar tuvākajā apkaimē esošajām reģionālajām slimnīcām. Savukārt Bauskas un Aizkraukles slimnīca savu nākotni redz neatkarībā un privāto investoru piesaistē.
Naudas vairāk nekļūs
Alūksnes un Krāslavas slimnīcai, sadarbojoties ar Vidzemes un Daugavpils reģionālo slimnīcu, tuvāko divu gadu laikā izdevies saglabāt daudzprofilu ārstniecības iestādes statusu. Saldus un Talsu slimnīcas, kas šobrīd sniedz tikai ambulatoros un aprūpes pakalpojumus, cer, ka šo statusu atjaunot ļaus apvienību veidošana ar Liepājas un Ventspils reģionālajām slimnīcām. Arī Ludzas slimnīca nosūtījusi priekšlikumu Rēzeknes pašvaldībai par sadarbību ar Rēzeknes slimnīcu. Bauskas slimnīcas vadītājs Uģis Zeltiņš uzskata, ka, apvienojoties divām slimnīcām, naudas vairāk nekļūs un arī dalīt pakalpojumus un slimnīcas atsevišķos profilos nav prāta darbs. Līdzīgi domā arī Jelgavas reģionālā daudzprofilu slimnīcas vadība. Arī Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne norāda, ka apvienību mazajām slimnīcām draud tāds pats liktenis kā šodienas aprūpes slimnīcām, jo «tās lielās tos mazos vienkārši apēdīs», tāpēc jādomā, kā izdzīvot patstāvīgi.
Nežēlīgi aprēķini
Kamēr Bauskā iedzīvotāji turpina protesta akcijās pieprasīt lokālās daudzprofilu slimnīcas saglabāšanu, kaut Veselības ministrija par to pat nedomā, Aizkraukles slimnīcas vadībā ārstus nomainījuši ekonomisti, un, sabalansējot ienākumus ar izdevumiem, te iedzīvotājiem var piedāvāt vairāk nekā līdzīgās aprūpes slimnīcās. «Gūstam ienākumus, pārdodot pakalpojumus valstij, kas ir ambulatorā aprūpe, dienas stacionārs, aprūpes slimnīca un traumpunkts, kā arī pacientu nodevas un maksas pakalpojumi, kas, piemēram, ir plānveida un arī akūtās operācijas. Ņemot vērā mūsu ienākumus, esam izrēķinājuši, ko un cik varam atļauties. Pagaidām izdevumi ir tik lieli, lai ar esošajiem ieņēmumiem tos spētu nosegt. Grūtāk ir ar parādiem, kuru segšanai šobrīd naudas nepietiek,» stāsta A.Vāne. Aiz- krauklē ne tikai gādā par pacientiem hronisku slimību saasinājumu gadījumā, kā to paredz aprūpes slimnīcas statuss, bet darbojas arī Bērnu nodaļa, uzņem pacientus ar ginekoloģiskām un neiroloģiskām problēmām un veic mazāk sarežģītas ķirurģiskās operācijas. Ir bijuši arī gadījumi, ka, ejot pret aprūpes slimnīcas darbības nosacījumiem, bet ievērojot ārsta galveno darbības principu - glābt pacienta dzīvību -, neatliekamā palīdzība sniegta Aizkrauklē, lai pacientu vispār varētu transportēt uz citu ārstniecības iestādi. «Pateicoties tam, ceļā nav nomiris neviens pacients. Aizkrauklē ir gan labi speciālisti, gan laba Intensīvās terapijas nodaļa, esam sākuši sarunas ar Veselības ministriju par vismaz dažu gultasvietu izveidi tieši intensīvās terapijas nodrošināšanai pacientiem līdz trijām diennaktīm,» piebilst A.Vāne.
Mazinās parādus
Aizkraukles slimnīca varētu kļūt par pirmo šāda veida slimnīcu, kas jau tuvākajā laikā piesaistīs privātā investora kapitālu. A.Vāne skaidro, ka, veidojot privātās publiskās partnerības modeli, pašvaldība kā slimnīcas īpašniece saglabā lielāko ietekmi. Nepiesaistot investoru, slimnīcai var iestāties maksātnespēja. «Viss, par ko mēs runājam, attiecas uz laiku līdz šī gada beigām. Kas notiks nākamgad - domāju, ka to mūsu valstī šodien nevar pateikt neviens. Ne cik naudas valsts budžetā būs šādām slimnīcām, ne kādus pakalpojumus tā no mums būs gatava pirkt. Taču piesaistot investorus, mēs iegūtu reālu naudu, kas ļautu no slimnīcas kakla noņemt to cilpu, kas parādu dēļ savelkas arvien ciešāk,» - tā A.Vāne.