Jau rudenī
Kā skaidro FM, kredītņēmējiem, kuri vēlēsies pretendēt uz valsts atbalstu, būs jāatbilst vairākiem kritērijiem. Pirmais nosacījums ir, ka cilvēka finanšu situācija būtiski pasliktinās. Otrkārt, ieķīlātajam īpašumam jābūt kredītņēmēja vienīgajam mājoklim. Treškārt, tiks noteikti atbalstāmā kredīta summas «griesti».
FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis prognozē, ka jaunā sistēma varētu sākt darboties jau rudenī, taču tā vēl jāapstiprina arī ārvalstu donoriem.
Pašreizējais FM piedāvājums paredz, ka bankas uzņemsies solidāro atbildību: lai saņemtu valsts garantiju tam, ka konkrēta kredītņēmēja procenta maksājumus atbalsta periodā varētu segt valsts, bankai būs vai nu 20% no kredīta pamatsummas jānoraksta zaudējumos, vai jāsamazina kredīta procentu likme.
Maksās dārgāk
Par šādu variantu bankas gan ir neizpratnē. Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas prezidenta Teodora Tverijona teiktā, vēl pagājušonedēļ ar FM notikušajās pārrunās tika diskutēti vēl trīs citi varianti un neviens netika atzīts par galīgo. Priekšlikumu par kredīta daļēju norakstīšanu T.Tverijons uzskata par absurdu. «Lai izsniegtu kredītus, bankas aizņemas pašas. Tā ir sveša nauda. Kurš bankām šos zaudējumus kompensēs?» vaicā T.Tverijons, piebilstot, ka nav, uz kā rēķina kredītus norakstīt, jo bankas tāpat strādā ar zaudējumiem.
Savukārt SEB bankas kreditēšanas pārvaldes vadītājs Kārlis Danēvičs uzsver, ka atbalsta shēmai būtu jāizskatās citādi. Banka tiešām atbalsta perioda beigās varētu norakstīt 10% no kredīta pamatsummas, ja vien cilvēks pats šajos divos gados sedzis procentmaksājumus. Ja viņa vietā to ir darījusi valsts, pamatsumma tiek saglabāta iepriekšējā apmērā.
FM priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja valsts garantija stājusies spēkā un tā ir veikusi procentmaksājumus cilvēka vietā, viņam valsts samaksātā summa būs jāatdod. Tas, kā uzsver ministrija, palīdzēs novērst to, ka valsts garantija tiek izmantota nelikumīgi. Likme par parādu valstij būs par 1% punktu augstāka nekā restrukturizētā kredīta likme.