latu, un, kā noprotams, no Finanšu ministrijas (FM) pārstāvju teiktā, nākamā gada budžetā naudas var arī nebūt. Tādēļ tiek izskatīti alternatīvie varianti - vai nu izlaist valsts obligācijas, lai vajadzīgo summu aizņemtos, vai nu paredzēt, ka valsts savus maksājumus veiks pēc diviem trim gadiem, atklāj darba grupas vadītājs Inesis Feiferis.
Iesaldēs, tad norakstīs
Patlaban piedāvātā atbalsta shēma vēl nav saskaņota arī ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Iepriekš starptautiskie aizdevēji uzstājuši, lai komercbankas programmā iesaistītajiem kredītņēmējiem uzreiz norakstītu 20% no aizdevuma summas. Pēc SVF domām, šādi varētu cīnīties ar nekustamā īpašuma burbuļa sekām, jo Latvijas iedzīvotāju ienākumu līmenis vairs nekad nebūs atbilstošs iepriekšējo gadu mājokļu cenām. Bankas gan bija kategoriski pret šādu priekšlikumu. «Mums pašiem jāizšķiras par to, kāds ir mūsu viedoklis. Un to mēs SVF arī pamatosim. Paredzu, ka SVF atbilde būs diplomātiska,» uzsver I.Feiferis.
Kompromisa variants paredz: daļēja kredīta norakstīšana 10% apmērā būs iespējama tikai pēc atbalsta programmas beigām (tā ilgs trīs gadus) un tikai tajā gadījumā, ja kredītņēmējs savas saistības pildījis apzinīgi. Savukārt, lai panāktu mēneša maksājuma samazinājumu, 20% no aizdevuma summas tiks iesaldēti uzreiz. Valsts šajā procesā piedalās ar garantiju, ka gadījumā, ja atbalsta programmas laikā kredītņēmēja ienākumi atkal samazinās, viņa saistības tiek segtas no budžeta. Kredītņēmējam vēlāk ar valsti par šo palīdzību būs jānorēķinās. Lai cilvēks varētu tikt iesaistīts šajā programmā, viņam būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem: kredīta summa nedrīkstēs pārsniegt 100 tūkst. latu, ieķīlātajam nekustamajam īpašumam būs jābūt viņa vienīgajam mājoklim, kā arī tiks noteikti griesti citu parāda saistību summai (līzings, patēriņa kredīti utt.). Paredzēts arī ieviest kritērijus attiecībā uz to, cik lielam jābūt ienākumu līmeņa samazinājumam.
Vai bankām programmā iesaistītajiem kredītiem būs jāveido uzkrājumi, pagaidām nav zināms.
Ieviesīs ierobežojumus
Būs jāatrisina arī jautājums par to, kā valsts garantiju saņēmušos kredītņēmējus kontrolēt un kā panākt to, lai cilvēks savus ienākumus neslēptu. «Bet mēģināsim panākt to, lai šī programma nebūtu arī īpaši patīkama,» iepriekš uzsvēra I.Feiferis, ar to domājot dažādu ierobežojumu ieviešanu attiecībā uz «izglābtajiem» aizņēmējiem.
Valdība ar FM piedāvāto risinājumu iepazīsies 21.jūlijā. Tālākais būs atkarīgs no finansējuma pieejamības. FM vēstī, ka atbalsta programmas finansēšanas avoti joprojām tiek izvērtēti: ja budžetā naudas nebūs, to varētu aizņemties. I.Feiferis precizē, ka šim mērķim varētu izlaist obligācijas. Trešais variants - atlikt valsts maksājumus uz dažiem gadiem, lai neradītu papildu slogu tuvāko gadu budžetiem.
Pēc darba grupas aplēsēm, valsts atbalsts varētu būt nepieciešams apmēram 4,5 tūkst. cilvēku.