Pilnīgai ainai
Zemnieku saeimas vadītājs Juris Lazdiņš norāda, ka atbildīgie ministri iepazīstināti ar situāciju sektorā tāpēc, lai viņiem būtu pilnīga aina par tajā notiekošo: «Pēdējā pusgada laikā redzam, ka dažādu iemeslu dēļ būtisku kritumu piedzīvo visi sektori. Nesaprotu, kāpēc valdības pārstāvji tik asi reaģēja, jo naudu neprasījām. Varbūt viņiem ir paniskas bailes no tā, ka tik arī mēs nesākam prasīt.»
Līdzīgi norāda arī kooperatīvās sabiedrības Latraps direktors Edgars Ruža. Viņš saka - ir svarīgi, lai valdībai būtu skaidrība par notiekošo sektorā, īpaši brīdī, kad situācija ir kritiska. Pērnā ziema nozarei esot bijusi ārkārtēja. «Pat visvairāk pieredzējušie agronomi neatceras, ka vēl kaut kad iepriekš Zemgalē būtu izsaluši gandrīz visi ziemāji. Visu nācās pārsēt ar vasarājiem, kas nav tik ražīgi. Turklāt tādā krīzē nebija sēklu, tās bija jāimportē. Papildus tam vasarāji ir mazāk ražīgi nekā ziemāji. Rudens ražas novākšanas periods bija ļoti lietains, tas nozīmē papildu izmaksas kaltēšanai. Tā kā mitruma ietekmē graudi zaudēja kvalitāti, ļoti liela daļa tika novirzīta lopbarībai, bet lopbarības graudu cena ir ievērojami zemāka,» graudkopju nedienas uzskaita E. Ruža un piebilst: «Pirms diviem gadiem Dieviņš bija latvietis, turpretim tagad viņš ir novērsies, bet līdzsvaram jābūt. Ja tu esi kārtīgs saimnieks, tad būsi uzkrājis līdzekļus no laika, kad pelnīji vairāk.» E. Ruža situāciju neraksturo kā katastrofālu, bet arī vienkārša tā neesot. «Dažiem varbūt klājas grūti, bet ir arī tādas saimniecības, kurām ir grūti arī ļoti labos apstākļos,» viņš norāda. No valdības viņš gaida lielāku atbalstu, kam nav tiešas saistības ar naudu. Kā piemēru E. Ruža min Valsts ieņēmumu dienesta pretimnākšanu, uz brīdi atvieglojot nodokļu atmaksas grafikus.
Jūtas nesaprasti
Graudkopība no Krievijas embargo nav cietusi, tomēr arī bez tā šajā jomā rūpju netrūkst. Juris Lazdiņš pauž neizpratni par zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) padomu graudus ilgāk uzglabāt bunkuros, lai tos vēlāk varētu pārdot dārgāk. «Šis aizrādījums nav īsti korekts, jo maksājumu grafiki un saistības ir jāpilda. Lielākajai daļai lauksaimnieku septembris un oktobris ir mēneši, kad bankām bija jāmaksā kredītu pamatsumma. Tieši tajā brīdī graudu cena bija dramatiski zema. Ja kāds saka, ka graudus var paglabāt bunkuros, es piekrītu, bet tikai ar nosacījumu, ja to var atļauties. Tādā gadījumā var teikt, ka arī pienu var pārstrādāt pulverī vai sierā un glabāt noliktavās, lai to pārdotu tad, kad būs labāka cena,» viņš nopūšas. J. Lazdiņam ir ko teikt arī saistībā ar finanšu ministra Jāņa Reira (Vienotība) izteikumiem. «Viņš saka, ka lauksaimniekiem no nākamā gada budžeta tiks piešķirts 51 miljons eiro kompensācijās. Gribētu saprast, kādā veidā kompensācijas tiks maksātas. Šī summa nav nekāda kompensācija, tas ir pārejošais valsts atbalsts, ko katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts izmaksā, līdzfinansējot ES tiešmaksājumus. Tad jau es arī varu pateikt, ka visiem ierēdņiem valsts iestādēs maksā nevis algas, bet prēmijas,» salīdzinājumos runā J. Lazdiņš.
Vairāk nekā pašlaik graudkopjiem naudu vajadzēja pavasarī, kad lielā kailsala dēļ 70% no iesētajiem ziemājiem bija jāpārsēj. Viņi atbalstu nesaņēma. J. Lazdiņš ir sašutis par Lauksaimniecības riska fonda funkcijām. «Latvija kā ES dalībvalsts ik gadu tajā iemaksā līdzekļus. Fondu parasti iedarbina tādos gadījumos kā šis, kad bija kailsals. Taču viņi konstatēja, ka kailsals nav bijis pietiekami lielā reģionā, līdz ar to graudkopji nekādas kompensācijas pavasarī nesaņēma,» sarūgtinājumu pauž Zemnieku saeimas vadītājs.
Zemkopības ministrija pārmetumus noraida. Tās pārstāve Dagnija Muceniece teic, ka ministrija laikus vērsās EK pēc atbalsta. «Lai saņemtu kompensācijas, bija nepieciešams vairākuma ES dalībvalstu atbalsts, kura nebija, jo vairākumu dalībvalstu nebija skārušas šīs dabas stihijas,» viņa skaidro. Arī ironisko piezīmi, ka graudkopji nemaz nav prasījuši naudu, D. Muceniece apšauba: «Viņu publiskie paziņojumi medijos, kā arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas mājaslapā liecina par ko citu.»