_Pilsoniskās savienības_ kopsapulce sestdien, līdzīgi kā _Sabiedrība citai politikai,_ varētu konceptuāli piekrist vienas partijas veidošanai, bet galīgo lēmumu pieņemt ārkārtas kopsapulcē pēc tam, kad būs sagatavoti jaunās partijas darbības principi, programma un statūti.
Pirms trim gadiem dibināto PS izveidoja no Jaunā laika aizgājusī domubiedru grupa Sandras Kalnietes vadībā un bijušie TB/LNNK biedri, kuru līderis bija tagadējais PS priekšsēdis Ģirts Valdis Kristovskis. Viņa vadībā Rīgas domes vēlēšanās 2009. gada vasarā PS ieguva 14 mandātus, bet JL - astoņus. SCP nav pārstāvēta Rīgas pašvaldībā. No PS, kurā ir ap 640 biedru, pašvaldībās ir ievēlēti 100 deputāti, no viņiem 60 ir partijā. PS biedri vada Bauskas, Alsungas, Lielvārdes, Jaunjelgavas un Apes novada domi. Eiropas Parlamentā partiju pārstāv S. Kalniete un Inese Vaidere. Valdībā ir ārlietu ministrs Ģ. V. Kristovskis, kā arī finanšu ministrs Andris Vilks un kultūras ministre Sarmīte Ēlerte no tā dēvētās Lietussargu grupas, kura partijā iekļāvās īsi pirms vēlēšanām.
Atcerēties reģionus
JL biedriem ir iespaids, ka Pilsoniskā savienība savu lomu saista ar panākumiem EP, Rīgas domes un arī Saeimas vēlēšanās, kur tā ieguva gandrīz pusi mandātu Vienotības frakcijā. Savukārt PS cilvēkiem pašiem svarīgāk par visu šķiet nodrošināt, lai Vienotības partijas darbības pamatā ir vērtības, kuras svarīgas Pilsoniskajai savienībai, - Rietumu izvēle, nacionālā pašapziņa, laba pārvaldība, sociāli atbildīga politika, kā arī spēcīgi novadi. Cēsu nodaļas vadītājs Raitis Sijāts diemžēl neesot jutis šīs valdības un arī Saeimas frakcijas atbalstu līdzsvarotai reģionu attīstībai. Neoficiāli izskan, ka reģionu biedri, kuriem līdz PS dibināšanai nebija pieņemama neviena cita partija un PS viņi izvēlējas tās augsto ideālu dēļ, jau grasījušies no partijas izstāties, jo jūtas atstumti un nevienam nevajadzīgi.
Dažādi viedokļi pastāv arī lielākajā Rīgas nodaļā, kuras vadītāja Sanita Stelpe atzīst, ka reizēm «problēmas rodas personāliju dēļ, jo ir cilvēki, kuriem nepatīk kādi citi cilvēki». Viņa tomēr ir pārliecināta, ka pakāpeniski būs jāspēj vienoties, jo «skaidrs, ka sīkpartijām nav nākotnes». To uzsver arī Saeimas deputāte Ilma Čepāne, kas šonedēļ bija spiesta atspēkot mediju baumas, ka viņa kopā ar vairākām kolēģēm gatavojas mainīt savu politisko piederību. Arī I. Čepāne uzsver, ka līdz vienotai partijai var nonākt pakāpeniski un tas var notikt brīdī, kad nevienam vairs nav sajūtas, ka kaut kas tiek uzspiests no augšas. «Aprēķina laulības sabrūk, bet saderība nodrošina ilglaicīgumu. Saderība nav panākama dažos mēnešos. Mēs nevarēsim kļūt par lielu partiju, ja jau sākumā riskējam pazaudēt biedrus, kuri nav gatavi pārsteidzīgiem soļiem,» teica Rīgas domes PS frakcijas vadītāja vietnieks Dāvis Stalts. Viņš norāda arī uz trīs partiju ideoloģiskajām atšķirībām. PS ir nacionāli konservatīva partija. Tās programmā ir arī paredzēts tautas vēlēts prezidents. SCP ir sociāli liberāla un pārstāv citu politisko spektru. Taču prioritāte ir jautājums par politisko kultūru. «Pilsoniskā savienība vēlas, lai Vienotības partijas darbības pamatā būtu mūsu izpratne par politisko kultūru,» teica D. Stalts.
Prasa demokrātiju
Vairāki uzrunātie atgādina, ka ZZS un SC var ilgstoši pastāvēt arī kā apvienības. Ingmārs Čaklais aicina partijas veidošanā neskatīties uz ZZS. «ZZS ir mazāk demokrātijas un centralizēta vara. Arī Vienotībā ir mazāk demokrātijas nekā Pilsoniskajā savienībā. Mēs vēlamies, lai Pilsoniskās savienības izpratne par demokrātiju būtu Vienotības izpratne par demokrātiju,» sacīja I. Čaklais. Viņaprāt, partiju var dibināt, kad tās veidotāji būs vienojušies par pamatvērtībām un lielākā daļa tām piekritusi. «Pretējā gadījumā es nevarēšu pateikt, kāpēc tiek pieņemti lēmumi, aizstāvēties, kontrolēt un ietekmēt procesu,» uzskata I. Čaklais. Var pieļaut, ka runa ir par bažām, ka var notikt shēmošana, citam cita apspēlēšana vai kādu būtisku jautājumu izlemšana šaurā lokā, ko Vienotība piedzīvoja valdības veidošanas laikā.
«Neredzu iespēju skaitliski lielākas Vienotības partijas veidošanas mērķu dēļ pazemināt standartus Pilsoniskās savienības iekšienē,» uzsver arī PS līderis Ģ. V. Kristovskis. Viņaprāt, partijas izveides laika grafiks ir sekundārs, un viņš pieļauj, ka varbūt vispirms ir nepieciešama saruna par priekšvēlēšanu un arī valdības veidošanas pieredzi, «kur daudz kas palika aiz kadra». Līderis to nekonkretizē, bet, visticamāk, vēlas gūt pārliecību, ka sadarbība būs koleģiāla. Par to viņš runāja arī Jaunā laika kongresā. JL un Vienotības līdere Solvita Āboltiņa PS kongresā partnerus nekritizēšot. Vēlreiz atsaucoties uz Igaunijas pieredzi, kur stabilitāti ir radījusi vienas lielas - ap 10 000 biedru partijas - ilgstoša atrašanās pie varas, S. Āboltiņa aicina Vienotības partijas apzināties, ka arī tagad sasniegtā nebūtu, ja trīs partijas startētu atsevišķi. Tikai apvienojoties partija būs stipra un spēs ietekmēt lēmumus.