Šanhajā noslēgtie darījumi ļāva Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam paziņot, ka Ķīnas tiešo investīciju Krievijā apjoms līdz 2020. gadam palielināsies septiņas reizes, savukārt abu valstu savstarpējās tirdzniecības apjoms no 88,8 miljardiem ASV dolāru (~65 miljardi eiro) līdz vairāk par simts miljardiem dolāru 2015. gadā un līdz 200 miljardiem dolāru (~146,33 miljardi eiro) - 2020. gadā. Tāpat ne tikai V. Putina, bet arī Ķīnas līderu paziņojumos izskanēja neslēptas norādes uz abu pušu vēlmi palielināt rubļa un juaņas lomu savstarpējos norēķinos, atsakoties no ASV dolāra izmantošanas.
Starp parakstītajiem dokumentiem ir, piemēram, plāni par vērienīgu citu energoresursu (naftas, ogļu, elektroenerģijas) un metālu eksporta uz Ķīnu palielināšanu, vienošanās par kopīgu lidmašīnas izstrādi, kura perspektīvā konkurēs pasaules tirgos ar Boeing un Airbus, vienošanās par dzelzceļa tilta būvi pār Amūras upi (rezultātā taps pirmais abas valstis savienojošais dzelzceļš), par kopīgiem investīciju projektiem brīvajās ekonomiskajās zonās Krievijas Tālajos Austrumos, atsevišķu Ķīnas uzņēmumu, piemēram, autoražotāja Great Wall Motors rūpnīcu atvēršanu Krievijā un Krievijas kompāniju ienākšanu Ķīnas tirgū, abu valstu globālās pozicionēšanās sistēmu darbības sinhronizēšanu un vēl citiem jautājumiem.
Kopumā tika parakstīts plašs līgumu spektrs, paredzot plašu sadarbību enerģētikas jomā, savstarpējus investīciju projektus, kā arī apmaiņu ar virkni tehnoloģiju.