Viens no galvenajiem faktoriem, no kura atkarīga Latvijas meža sektora attīstība, ir resursu pieejamība - lai tie neapsīktu, jāveicina privāto meža īpašnieku aktivitāte. Kā stāsta Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks, viņu darbību ierobežo vairākas birokrātiskas normas. Turklāt no nākamā gada meža pārdošanas darījumi tiks aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas vēl vairāk samazinās privātajos mežos izcērtamo koksnes apjomu. Turpmākajos gados nozares galvenais izaicinājums būs produkcijas pievienotās vērtības paaugstināšana, spriež J.Biķis. Patlaban tikai 30% no pirmapstrādes produktiem aiziet tālākai pārstrādei tepat Latvijā - tieši šeit ir vislielākais potenciāls ienākumu palielināšanai. Lai attīstītu eksportu ar augstu pievienoto vērtību, ražošanas tehnoloģijas jāizmēģina vietējā tirgū, tādēļ valstij būtu jāveicina būvniecība, izmantojot koku, bet publiskās ēkas jāapmēbelē ar Latvijas ražojumiem. Lai samazinātu elektroenerģijas importu, jāveicina biomasas (granulas, šķelda) izmantošana enerģijas ražošanā. Kokrūpnieki pauž atbalstu ogļu stacijas būvniecībai Liepājā - pēc viņu domām, konkursa noteikumos jāparedz prasība, ka stacijai pēc iespējas vairāk jāizmanto vietējā biomasa.
Grib veicināt koksnes patēriņu
«Lai nebūtu tā, ka viena ministrija grib veicināt, bet otra - aizliegt,» par Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izstrādāto nozares stabilizācijas plānu saka LKF prezidents Juris Biķis. Ja valdība priekšlikumos ieklausīsies, nākamo piecu sešu gadu laikā nozares devums varētu dubultoties, pārliecināts ir J.Biķis.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.