Cilvēki atzīst, ka valodas jautājums ir visai krasi polarizējis sabiedrību, un šobrīd pagrūti saprast, kā cilvēki sapratīsies savā starpā, kad jautājums būs atrisināts ar «par» vai «pret» uzvaru.
«Es domāju, paliks nelabvēlīgāka attieksme pret krievvalodīgajiem. Pat ja nobalsotu par divvalodību, es turpmāk runātu tikai latviski. Šobrīd es pāreju uz krievu valodu, ja man tajā kāds vaicā, bet tad es runātu tikai latviski,» savus uzskatus pauž mans vārdabrālis Atis. Viņš netic, ka nobalsos par divām valsts valodām, tomēr kaut kāda iespēja vienmēr pastāvot. Ata paziņu vidū ir daudzi krievi, kuriem šis pasākums liekoties stulbs. Persijs norāda, ka cilvēki ir uztraukušies un rodas savstarpējs naids vienam pret otru, kas līdz referenduma ierosināšanai nav bijis: «Kā psiholoģija nostrādās, cik katrs jutīsies apvainots, tas vēl nav zināms.» Persijs arī atceras, ka padomju laikā bijušas rūpnīcas, kas bija Latvijas pakļautībā, un tām dokumentus rakstīja latviski, un bija PSRS centralizētie uzņēmumi, kur viss notika krieviski. 1959. gadā visa lietvedība pārgājusi uz krievu valodu. «Tagad grib notikt tas pats,» viņš uzskata. Anastasija nebūs Latvijā un referendumā nepiedalīsies, viņa arī nesaka, kā būtu balsojusi. Par to, vai kāds ņems vērā referenduma rezultātus, viņa nav pārliecināta, jo to jau esot parādījusi pirmā parakstu vākšana. «Man tā nav problēma, un man apkārt arī ne. Es domāju, ka vismaz sadzīves līmenī šī problēma ir izdomāta,» viņa saka. Maija ikdienā daudz par to nedomājot, bet balsot ies. «Viss būs labi, visi baigi nesaplēsīsies,» viņa cer. Vēl viņa saka, ka problēmas esot abās pusēs. Savā darbā Maija nekad nav izjutusi problēmas, jo visi darbinieki runājot gan latviski, gan krieviski, latviešu bērnudārzos mācoties daudz krievu bērnu. Ivetas iekšējā sajūta saka, ka liela daļa tautiešu saņemšoties un vēlāk varēs būt lepni par to, ko izdarījusi. Esot iespēja, ka cilvēki jutīsies vienotāki.
Jo tuvāk referendums, jo vairāk aģitācijas parādās manā pastkastē. Ļoti gribētos, ka ar saviem kaimiņiem mēs turpinātu sveicināties kāpnēs arī pēc referenduma. Vēlams, valsts valodā.