Pērn Jānis rallijā startējis pirmo sezonu, un viņam jau izdevies savam mērķim piekļūt tuvāk, pagājušā gada nogalē izcīnot uzvaru OKartes Autosporta akadēmijā un iegūstot galveno balvu - 10 000 eiro lielu stipendiju, ko ieguldīt treniņu procesā un auto tehnikas uzlabošanai. «Jau no bērnības interesējos par tehniku - tēvam bija serviss, viņš remontēja motociklus, mašīnas, bet stāvēju blakus, prasīju, lai mani izvizina. Kad pirmo reizi klātienē noskatījos ralliju, ļoti gribējās pamēģināt izbraukt pašam,» stāsta Jānis. «Ar tehniku nebiju «uz jūs» arī iepriekš, nedaudz aizrāvos ar autosprintu, folkreisu. Bet rallijs ir sarežģītāks, interesantāks.»
Tā kā Jānim ir tikai 16 gadu, viņam pagaidām ir tā saucamās baltās jeb mācību tiesības un izbraucienos blakus sēž stūrmanis ar pieredzi. Darba dienās ir mācības skolā, tāpēc rallija treniņiem tiek atvēlētas brīvdienas. Lai uzturētu sportisko formu un sacensību garu, darbdienu vakarus Jānis velta boksam. Bokss agrāk esot interesējis vairāk, bet kopš aizraušanās ar ralliju boksa sacensībās viņš vairs nepiedalās. Ziemas sezonā atrod laiku arī snovbordam.
Jānis nolēmis, ka rallijs būs ne tikai viņa hobijs, viņš centīsies iekļūt profesionāļu līmenī. Tā kā sava daļa panākumu atkarīga no tehnikas (auto) kvalitātes, tad šajā sporta veidā neiztikt bez visai lieliem finansiāliem ieguldījumiem, taču puisis ir pārliecināts - ar laiku tas atmaksāsies, ja neizpaliks panākumi. Viņa elki sportā ir autobraucējs Ivars Caune - trīspadsmitkārtējs Latvijas čempions, bet pasaules mērogā - itāļu rallija pilots Džidži Galli, kam ir atraktīvs braukšanas stils: viņš brauc uz maksimumu, kaut arī gadās avārijas, tomēr mērķtiecīgi uzstāda ātruma rekordus.
Samērā nelielajā rallija pieredzē arī Jānim jau sevi izdevies pierādīt trasē, iegūstot uzvaru junioru klasē jau otrajās sacensībās, kaut pirmajās vispār neizdevās finišēt, jo saplīsa mašīna.
Kaut arī sportam tiek atvēlēts daudz laika, mācības tomēr esot pirmajā vietā. Jānis atzīst - agrāk bijušas atzīmes pieci un seši, kopš rallija treniņu sākuma tās nostabilizējušās uz septiņi, astoņi, deviņi. «Mīļākie mācību priekšmeti ir fizika, matemātika, ķīmija, kas daudziem skolēniem nepatīk, bet man padodas,» stāsta Jānis.
Zēna ģimene atbalsta viņa centienus sportā, brauc līdzi gan uz treniņiem, gan sacensībām. Arī mamma un brālītis, kurš ir tikai divus gadus vecs, sagaida Jāni finišā, ģimenei esot tradīcija pēc tam kopīgi papusdienot, atzīmēt panākumus vai izrunāt kļūdas. Draugiem atliek maz laika, ballēties griboties, bet Jānis esot pieradis izvērtēt prioritātes un šobrīd tas ir sports un mācības: «Ja sacensībās redzu, ka kāds par mani ir ātrāks, labāks, gudrāks, tad tā ir motivācija arī man trenēties vairāk un viņu pārspēt. Tas dzen uz priekšu!»