- May I drive?
- Eeeeh, sir, it's Japan only.*
Japānā nav iespējams atrast divas lietas. Pirmā ir japānis, kurš skaidri un gaiši atbildētu «nē». Tā vietā viņi izvēlas taktisku klusēšanu vai grūti artikulējamas skaņas, piemēram, «mmmhhmmmeemm» vai kaut ko uz to pusi. Otra ir ēdiens košā krāsā, kas vienlaikus būtu arī ēdams. Katrs ceļojums uz Japānu ir kā lidojums uz citu planētu, un izprast, kāpēc viņi ražo tieši tādas automašīnas, kā ražo, un kāpēc, par spīti acīmredzamām patērētāju ieradumu atšķirībām, laiku pa laikam mēģina iesmērēt mums kaut ko galīgi nebaudāmu, iespējams, tikai ielienot skudru pūznī iekšā. Tokijas motoršovs vēl elš ar internacionāli iekrāsotu elpu, turpretim vietējo autogigantu individuālās prezentācijas ir kaut kas pa vidu starp Žila Verna romānu ekranizāciju un origami kursiem garīgi atpalikušiem bērniem. Taču izvilkums allaž ir ar lielu plusa zīmi, jo pašu mājās japāņi rāda to, kas pie mums nonāks tikai pēc pieciem gadiem.
Pamestā Eiropa
Honda Meeting 2011 diemžēl apstiprināja iesīkstējušo diagnozi, proti, Eiropas tirgus Honda, maigi izsakoties, nav vissvarīgākais. Lielie dolāri griežas un nāk no Amerikas, kur Accord ir lielajā ģimenes sedanu trijniekā, bet tie, kam laimējies tikt pie augstākās izglītības, var braukt ar Acura. Japānā Honda autosalons ir pilns ar dažādu klašu un gabarītu spēkratiem, kamēr Eiropā knapi salasās pa vienam modelim katrā klasē. Nevajag ar? Nu, nu. Esmu drošs, ka Honda Fit Shuttle (Jazz Shuttle) aizietu daudz labāk par parasto Jazz, kam šeit ir maz izredžu pret Opel Meriva & Co. Bet drusku greizs pusminivens ar Accord priekšu pie laba vēja parādītu velnu Ford S-Max un citiem «sporta» MPV. Bet nekā, Japan only. Pat jaunais Honda CR-V, par kura akcijām mūspusē nu galīgi nav nekādu šaubu, te nonāks labi ja gada beigās (!). Amerikā to pārdod jau tagad, un jāteic, ka amerikānisks tas arī ir, kas sola izmēros paplūdušajai mašīnai lielisku karjeru Krievijā, bet ne tik labu Rietumeiropā. Taču Honda stratēģu smadzenes nepārgrozīsi, par ko pārliecinājos jau kādā 2005. gadā, kad velti mēģināju iestāstīt, ka kosmiskajam Honda Shuttle minivenam varētu būt labas izredzes izmainīt mietpilsoniski trulo MPV klases seju. Velti, Japan only. Pēc gada Ford izlaida S-Max un izdarīja tieši to, par ko Honda liedzās pat padomāt.
Pāri, kas dabonas
Bet ko nu vairs - tāpēc jau Tokijā un Losandželosā skaitās cool braukt ar Audi, savukārt Madridē braukt ar Hondu... paši saprotat. No japāņu vārīšanās savā sulā galu galā tomēr lec trekni burbuļi, piemēram, jaunais 1,6 litru dīzelis, kas nudien izgatavots tikai un vienīgi mums un mūsu Honda Civic. Japāņu sasniegumi elektroauto un hibrīda auto jomā top aptverami tikai tiešā tuvumā, jo tādi vai citādi zaļie modeļi ir katrā klasē, ieskaitot braucošās telefonbūdiņas jeb mini-minivenus (skat. Honda N Box blakusslejā). Kamēr mēs mēģinām saprast Jazz Hybrid, japāņi jau sen brauc ar Jazz elektromobili. Tik pabeigtu un labi uzbūvētu elektroauto vēl nebija gadījies redzēt un testēt. Turpretim uz ātru roku savārstītie plug-in hibrīdi Ziemeļamerikai nepārliecina - skaļi, raustīgi un ar apšaubāmu ekonomisko ieguvumu. Vai normālu Honda vairs nav?
Supervadāmā pilnpiedziņa
Ja neskaita Honda Accord ar pilnīgi jaunas paaudzes variatoru (labs, gaidām ar nepacietību!), tad nav. Toties ir pilnīgi nenormāla ideja uz neiespējamā robežas ar koda nosaukumu SH-AWD. Tie, kas kaut reizi apsvēruši iespēju nopirkt Honda par 50 000 eiro, zinās, par ko ir runa. Inteliģentā pilnpiedziņa, kuras darbība samierināja drošību un enerģisku vadāmību, debitēja sedanā Honda Legend. Ar vektoru griezes momenta pārdali un citiem grūti saprotamiem procesiem Honda pilnpiedziņa apsteidza laiku un tādējādi iekāpa 4 x 4 sportsedanu tirgus niecīgajā dīķītī brīdī, kad tur īsti nebija ūdens. Tagad, kad gudri diferenciāļi lūr no daudzu dārgu automašīnu transmisijām, Honda izdomājusi jaunu veidu, kā pārsteigt pasauli. Melnā sedanā ar saturam gauži neatbilstošu nosaukumu Inspira eksperimenta kārtā iebūvēta jaunās paaudzes SH-AWD pilnpiedziņa, kurā iekļauta jauna 7 ātrumu divsajūgu ātrumkārba (jā, jā, to var ne tikai Volkswagen) un 3 elektromotori. Viens no tiem ar 30 kW jaudu pēc Toyota hibrīdu parauga ielikts tieši ātrumkārbas korpusā un palīdz V6 motoram sprintā attīstīt V8 cienīgu paātrinājumu. Šī kombinācija jau ir kaut kur redzēta, turpretim pakaļējais diferenciālis ar diviem 20 kW elektromotoriem, kas kontrolē un «piegriež» katrs savu riteni (arī ar «negatīvu» momentu, ja ritenis atrodas līkuma iekšmalā), drīzāk atgādina kaut ko no militārajām tehnoloģijām. Īsajā slalomā, ko Honda atvēlēja veikt ar elektriski «inspirēto» Inspira (būtībā tas pats amerikāņu Accord), ģenerēja atsauksmes vispārākajā pakāpē. Iedomājieties automašīnu ar Audi Ur-quattro lauzošo niknumu un Audi A8 nesatricināmo trajektoriju - tas sniedz aptuvenu priekšstatu par Honda SH-AWD. Pirmās automašīnas ar šādu transmisiju nonāks tirgū 2015. gadā.
Vienritenis un muzejs
Pēc adrenalīna zalvēm, ko pamudināja izšaut veikli nomaskētā superpilnpiedziņa, pārējie Honda sasniegumi jau šķita piemēroti citām izstādēm.
Robots Asimo iemācījies atskrūvēt pudeli un ieliet no tās šķidrumu krūzītē (vai sākotnējais mērķis no humanoīda slimnieku kopēja būtu novirzījies uz sintētisku bārmeni?). Vēl tas prot lēkt uz vienas kājas un nupat jau aizdomīgi ātri skriet. Honda uztur dzīvu arī pasaulē lielākā un, kā pašiem šķiet, progresīvākā dzinēju ražotāja kultu. EX-LINK tipa motori spējot izmantot 92% enerģijas, tāpēc tiek izmantoti koģenerācijas gāzes katlos, kas ražoti sadarbībā ar kompāniju Vaillant. Honda nerimstoši urķējas arī individuālo pārvietošanās līdzekļu lauciņā, no kura izdīdzis vienritenis Uni-Cub. Nokāpjot no tā, aparāts neapgāžas, bet gan turpina balansēt uz viena šaura riteņa. Honda apgalvo, ka Uni-Cub izmantota tehnoloģija, kas liek stāvēt Asimo. Tomēr «gudrās mājas» un plastmasas elektromobiļi nobāl Honda Motor motormuzeja priekšā. Gadu desmitos tajā savākti ne tikai pašu ražoti eksponāti, bet arī citu firmu auto, moto un sporta spēkrati no visas pasaules. 5
* - Vai varu izbraukt?
- Tas domāts tikai Japānas tirgum, kungs.