Kā paiet jūsu darbadienas? Vai zvēri slimo vairāk kādā noteiktā sezonā, tāpat kā cilvēki?
Citas dienas ir pavisam mierīgas un paiet ofisā, strādājot ar dokumentiem, citas ir jāpavada, aprūpējot zvērus, - kā no rīta sāc, tā vakarā galu neredzi, it īpaši pavasaros, vasarās, kad daudziem dzīvniekiem dzimst mazuļi. Mērfija likums nesnauž: piektdienas vakarā pēc slēgšanas un ja vēl jāiet uz teātri - darbi noteikti uzradīsies. Arī apmeklētāji «piepalīdz». Ziemā mazāk, jo pašiem pirksti salst, lai vilktu ārā lielās čipsu pakas. Kādreiz nebija nekas neparasts, ka apmeklētājs nāk ar maizes kukuli padusē, bet nu cilvēki kļūst aizvien izglītotāki, reizēm redzu kādu atnesam cienastā burkānu, ābolu. Nepareizi sabaroti, dzīvnieki slimo, pa kādam aiziet pat labākos medību laukos. Ja mazs atgremotājs pa dienu izēd pāris sālītu čipsu paku, viņam grūti pēc tam palīdzēt… Katram negodprātīgam apmeklētājam diemžēl izstāvēt klāt nevaram! Gribu vēlreiz atgādināt - dzīvnieki zoodārzā ir paēduši, un tos papildus barot nav nepieciešams, gluži otrādi - nevietā, nelaikā un pārbaroti tie slimo un pat nomirst, tāpēc nenesiet zvēriem našķus!
Kā jūs nosakāt, no kā dzīvnieciņš miris - nepareizas barošanas vai kādas kaites?
Atkarībā kāds dzīvnieks, vai ilgstoši slimo, vai skaidra diagnoze. Vienmēr noskaidrojam nāves cēloni, taisām sekciju, laboratoriskos izmeklējumus. Informācija par zoodārzos mītošo dzīvnieku likteni cirkulē starptautiskā līmenī, katrai zvēru grupai ir savi kuratori. Laboratoriskie izmeklējumi ir ļoti svarīgi. Tā ir kolektīvā pieredze - vienā zoodārzā uztaisa pētījumu, un citi tiek informēti, tas palīdz viņiem turpmākajā darbā. Zoodārzam ir sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārās medicīnas fakultāti. Lielāku dzīvnieku nāves un nopietnākus gadījumus mēs paši neizmeklējam, sūtām uz LLU, un tur burtiski no purna līdz astei zvērs tiek pārbaudīts un dati apkopoti.
Kādi ir dzīvnieku slimošanas iemesli?
Lai dzīvnieks neslimotu, galvenais ir nodrošināt attiecīgās sugas dzīvesveidam nepieciešamos apstākļus. Var, protams, gadīties krīzes situācija kādu tehnisku iemeslu dēļ - pazust elektrība un tāpēc pēkšņi nebūs siltā ūdens baseinā, tad tur mītošie dzīvnieki cietīs, bet mēs maksimāli rūpējamies, lai tā nenotiktu. Ventilācija, barība - visam jābūt piemērotam. Gadās arī iedzimtas kaites - kāds zvērs ir ar sirds slimību vai tamlīdzīgi, cits jau piedzimst ar nepareizu kāju stāvokli... Tad šie zvēri saņem atbilstošu ārstēšanu, ne tikai ikdienas kopšanu. Zvēri var savainot viens otru arī riesta periodā. Nebr'iv'e ir mazāka platība, vājākajam nav kur aizbēgt. Svarīgi to pamanīt kopējam un laikus novērst briestošo situāciju. Cenšamies nošķirt agresoru vai upuri, kuram dažkārt vajag arī ārstēšanu.
Mums ir garas, tumšas un pelēkas ziemas… Un nereti paši sūdzamies, ka piemetusies sezonas depresija. Vai dzīvnieki arī no tās cieš?
Jā, arī zvēriem mēdz būt depresija. It sevišķi tropu dzīvniekiem. Kad zoodārzā bija ziloņi, vienam regulāri bija izteikta ziemas depresija. Viņš stāvēja, šūpojās un neizrādīja interesi par dzīvi. Vasarā atplauka, bet ziemā slīga skumjās. Tas tāpēc, ka ziemas mītne zilonim bija par mazu un vēsu, kā nekā tā bija celta 1912. gadā, kad priekšstati par labturību bija stipri atšķirīgi. Skumstošajiem vajag komunikāciju, īpašu attieksmi. Bieži vien neizvēlamies iegādāties kādas sugas dzīvniekus, jo nav attiecīgu apstākļu. Jo sliktāki apstākļi zoodārzā, jo veterinārārstam vairāk darba, patlaban esam divas un tiekam galā ar visu, un esmu pārliecināta - zvēru dzīves apstākļi arvien uzlabojas!
Arī sugu vairošanās lielākoties ir plānota. Ja dzīves telpa ir paredzēta sešiem pērtiķiem, kontrolējam, lai neuzrastos 16. Jo pārapdzīvotībā rodas stress, hierarhijas cīņas, tāpēc ir sugas, piemēram, nagaiņi, pērtiķi, kuru tēviņus mēdz sterilizēt. Bet ir arī tādas, kuras ļoti cenšamies pavairot, tāpēc mums liels prieks par tīģerīšu jauno paaudzi!
Vai zoodārzā nokļūst arī Latvijas dzīvnieki, kurus savainotus atrod iedzīvotāji?
Nokļūst, jo cilvēki vienkārši mēdz viņus atvest, bieži vien nezināšanas dēļ. Zoodārzs savvaļas zvēru glābšanas un ārstēšanas funkcijas neveic. Pašvaldībām ir jābūt noslēgtiem līgumiem ar vietējām veterinārajām klīnikām, mums zvēru izmitināšanai nav ne plašu telpu, ne finansējuma. Protams, neesam strikti - ja nav citas iespējas dzīvniekam palīdzēt, paņemam viņu, vismaz uz laiku, kamēr tiek rasts cits risinājums. Bieži vien zvēram, ko cilvēki atrod, nemaz palīdzību nevajag, tāpēc, pirms viņu aiztikt un transportēt, jāsazinās telefoniski ar Dabas aizsardzības pārvaldi vai mums.