Rīgas pilsētas būvvalde neapkopojot informāciju par būvniecību tieši Vecrīgas teritorijā. Taču Dienas novērojumi liecina, ka samērā nesen pabeigta viesnīcas ēkas rekonstrukcija Audēju ielā, būtībā ēku uzbūvējot no jauna, tāpat plānoto septiņu stāvu augstumā jau slejas viesnīcas jaunbūve Vaļņu ielā. Pirms gada publiskajā telpā parādījās arī stiklotas ēkas skice - viesnīca Minsterejas ielā. Pēc speciālistu atzinuma tikko pabeigtās vai būvniecības stadijā esošās jaunās Vecrīgas ēkas ir ļoti atšķirīgas un iezīmē dažādas arhitektu pieejas.
Kā iekļauties vidē
Lai uzbūvētu jaunu ēku galvaspilsētas vēsturiskajā centrā, ir vairāki priekšnoteikumi. Vispirms projektam jābūt tapušam konkursa rezultātā, stāsta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieks Jānis Asaris. Tāpat jāiegūst Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes akcepts, un Vecrīgā jārēķinās arī ar arheoloģisko izpēti. «Mēs atbalstām saprātīgas izmaiņas esošajos objektos, veicot rekonstrukciju, bet maksimāli saglabājot to, kas saglabājams,» uzsver J. Asaris.
Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis atgādina, ka pilsētvidē labi iekļāvušies 80. gadu beigās aizsāktie un vēlāk pabeigtie Vecrīgas reģenerācijas projekti, kurus tūristi un arī vietējie jau vērtē kā kultūrvēsturiskās vides sastāvdaļu. «Sajūtu un atmosfēru pazaudēt Vecrīgā nedrīkst. Modernai, inovatīvai arhitektūrai piemērotas ir priekšpilsētas, galvenās maģistrāles, degradētās teritorijas, kur izpausties jomas speciālistiem. Vēsturiskā vidē es būtu piesardzīgs ar jauninājumiem, lielāku uzsvaru liekot uz jautājumu - kāpēc ne vēsturisks? Ja vēsturiskais tēls ir veiksmīgs, tas Vecrīgā ir vēlams un atbalstāms,» uzskata G. Princis. Viņš, tāpat kā J. Asaris, par interesantu uzskata piemēru Miesnieku ielā, kur tiek pārbūvētas senās noliktavu ēkas, lai izveidotu ekskluzīvus dzīvokļus un restorānus.
«Ievērot vides mērogu un raksturu,» Vecrīgas jauno projektu autoriem iesaka Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš. Viņaprāt, katrs no patlaban būvētajiem vai nesen ekspluatācijā nodotajiem Vecrīgas objektiem ir ļoti atšķirīgs. Runājot par jau atklāto viesnīcas Wellton Centrum Hotel & Spa ēku Audēju un Kalēju ielas stūrī, profesors uzsver, ka tā patiesi ir rekonstrukcija, jo ēka uzbūvēta no jauna tāda, kāda tā izskatījusies pirms tam. «Pilnīgi precīzi atveidots ārējais veidols, bet iekštelpās eleganti apspēlēts viduslaiku nocietinājuma mūris,» atzinīgi izsakās J. Krastiņš. Tikmēr bijušais Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe atzīst - lai gan šis ir pasaulē lietots princips, viņš nav tā atbalstītājs. Viņaprāt, katram laikmetam jābūt nolasāmam arhitektūrā, ja vien nav runa par restaurāciju. «Šis ir kompromiss, uz kuru viegli pierunāt saskaņojošās institūcijas,» izsakās J. Dripe.
Visiem var nepatikt
Tomēr pašlaik pamanāmākā Vecrīgas jaunbūve ir dzīvojamā ēka netālu no Pēterbaznīcas, Skārņu ielā 11, kuras projekts 2006. gadā tika izraudzīts konkursā. Uzvarēja SIA Jaunromāns un Ābele. Tolaik projektu īstenoja SIA Velve nekustamie īpašumi, solot augstvērtīgu arhitektūru, kas ļoti labi iekļausies vēsturiskajā vidē. Šobrīd projektu īsteno SIA Dekarta Property. J. Krastiņš to vērtē visai skarbi, dēvējot par «ārkārtīgi dziļu pārpratumu, kas ir aplams pašos pamatos». Viņaprāt, pie esošās Eižena Laubes projektētās ēkas «pielipinātais» jaunais apjoms ar logiem uz trim pusēm neievēro ielas sākotnējās apbūves līnijas un Vecrīgas viduslaiku pilsētvides apbūves raksturu.
J. Dripe pret šo ēku nav tik bargs un saka, ka tā ir «ārpus ierastības rāmja», bet ar pilsētas mēroga ievērošanu tur viss esot kārtībā. «Par arhitektonisko izteiksmi jau toreiz bija daudz strīdu, un tas, ka šo ēku visi nepieņems, bija skaidrs pašā sākumā. Tomēr katram laikmetam ir tiesības ienest pilsēttelpā savas iezīmes,» viņš norāda. Arhitekts arī iesaka atturēties no spriedumu izteikšanas, kamēr jaunbūve nav pilnībā pabeigta. Ēku par netipisku un tādu, ko pilsētnieki ikdienā nav ieraduši redzēt, sauc arī G. Princis: «Ļoti drosmīgs un ambiciozs projekts, grūti tam ko pārmest, bet sabiedrība noteikti to uztvers dažādi.»
Arī mūsdienīga, bet apjoma ziņā apkārtējā apbūvē iederīga ir topošā viesnīcas ēka Vaļņu ielā 49, pie kuras gan joprojām atrodas uzraksts, ka te top tirdzniecības un sadzīves pakalpojumu centrs. J. Dripe arī šajā gadījumā aicina nepārsteigties ar vērtējumu, jo projekts laika gaitā vairākkārt mainīts. «Ceru, ka no daudzajiem variantiem, kas šim stūrim ir bijuši, šis būs labākais,» viņš saka. Savukārt J. Krastiņš arhitekta Gata Legzdiņa projektu sauc par mūsdienīgu, tādu, kas korekti ierakstās vēsturiskās apbūves līnijās. Viņa vienīgais iebildums ir pret «nesakarīgi izmētātajiem logiem» ēkas fasādē. «Tā ir mūslaiku mode,» nosaka profesors.