Tāpat aktuāls un īpaši svarīgs ir jautājums par valsts un pašvaldības īpašumu apdrošināšanu. Tikai neliela daļa valstij piederošo īpašumu ir apdrošināti. Pašvaldībās šī problēma ir vēl lielāka. Tāpēc piekrītu bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska pērn izteiktajam viedoklim, ka būtu jāievieš obligātā apdrošināšana valsts un pašvaldību īpašumiem. Lielākais ieguvums, ar īpašumu saistītos riskus uzticot apdrošinātājam, - līdzekļu ietaupījums pašvaldībām un valstij negadījuma seku likvidēšanā, jo, notiekot negadījumam, lielās izmaksas segs apdrošinātājs.
Diemžēl 20 gados iepirkumu process Latvijā joprojām nav sakārtots un nav caurredzams. Sākot ar iepirkumu nolikumu izveidi un beidzot ar iesniegto iepirkuma pieteikumu izvērtēšanu, šaubas rada kvalitāte, iepirkuma procesā iesaistīto personu zināšanas par apdrošināšanas nozari, kā arī izpratne par obligātajiem riskiem, kas būtu jāiekļauj nolikumā.
Kā apdrošinātāji, kas piedalās iepirkumos, esam novērojuši, ka problēma slēpjas ne vien tajā, ka nav pietiekami skaidri un profesionāli sagatavoti iepirkumi, bet nereti notiek arī informācijas noplūde par cenu piedāvājumu.
Svarīgākais iepirkumā ir pareizi noteikt limitus un risku segumu, taču diemžēl šīs lietas tiek atstātas otrajā plānā. Savukārt, kas attiecas uz iesniegto piedāvājumu izvērtēšanu, cena joprojām ir noteicošais faktors apdrošinātāja izvēlē, kas faktiski nozīmē, ka piedāvājuma kvalitāte iepirkuma rīkotājiem nerūp. Turklāt zemās cenas sevī nereti slēpj neizpildāmus polises nosacījumus, jo par tik zemu cenu, kādu konkursos piedāvā daži apdrošinātāji, kvalitatīvu risku segumu vai arī, piemēram, īpašuma atjaunošanu atjaunošanas vērtībā nodrošināt nav iespējams tirgus cenu un trešo pušu sniegto pakalpojumu izmaksu dēļ.
Pašreizējo situāciju vajadzētu risināt pēc iespējas ātrāk, konkursa nolikuma sastādīšanā piesaistot nozares speciālistus, piemēram, kādu no brokeru kompānijām. Tāpat, noslēdzoties konkursam, arī jāparedz, ka piesaistītais apdrošināšanas eksperts un brokeru kompānija, saņemtu noteiktu samaksu. Tas būtu jāiestrādā nolikumā.
Par iemeslu tam, ka Latvijā ir tik maz tiešām profesionālu apdrošināšanas speciālistu, noteikti varam minēt arī trūkumus izglītības sistēmā, jo pie mums nav iespējams apgūt attiecīgo specialitāti. Latvijā nav studiju programmu, kas sagatavotu apdrošināšanas speciālistus, pretēji citu pasaules valstu praksei.
Ja ir rūpīgi izstrādāts nolikums, izvirzīti konkrēti noteikumi, limiti, riski, kas paredz apdrošināt īpašumu tā atjaunošanas jeb tirgus vērtībā, kā arī tiktu veikta caurredzama konkursa rezultātu apstiprināšanas kārtība, t. i., konkursa dalībniekiem būtu iespēja būt klāt piedāvājumu atvēršanas brīdī, kā arī iepazīties ar visu pretendentu pieteikumiem, iepirkumu procedūra būtu ievērojami caurskatāmāka, tādējādi korupcijas riski tiktu samazināti līdz minimumam.
* Aa/s Gjensidige Baltic Pārdošanas daļas vadītāja