Mēkons.
Krāpnieki nepiedalīsies
Finanšu ministrija atklāj vismaz deviņas būtiskas izmaiņas. Viens no galvenajiem grozījumiem regulēs to, ka pasūtītājs no dalības iepirkumu konkursā varēs diskvalificēt pretendentus, kas noslēgto līgumu nav pildījuši iepriekš.
«Ļoti aktuāli tas ir ceļu būvē. Kompānija nekvalitatīvi izbūvē ceļus un bez sirdsapziņas pārmetumiem startē nākamajos iepirkumos,» stāsta I. Mēkons un bilst, ka līdzīgas problēmas atklātas arī daudzās citās nozarēs: «Pašvaldības vēlējās skolām iegādāties datorus, un kāds uzņēmums, piedāvājot zemāko cenu, uzvarēja konkursā. Tad, kad bija vajadzīgs garantijas remonts, uzņēmums saistības vairs nepildīja. Tajā pašā laikā startēja tāda paša veida konkursos citos reģionos.»
Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile stāsta, ka tieši šis regulējums bijis viens no sarežģītākajiem: «Uzņēmēji pauda bažas, vai pasūtītājs nesāks subjektīvi izmantot šādu izslēgšanas noteikumu, taču ir izdarīts viss, lai likums šādu praksi nepieļautu.»
Pretējās domās ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš - viņš norāda, ka šāds grozījums Saeimas galīgajā lasījumā apstiprināts pārsteidzīgi. Pirms grozījumu stāšanās spēkā pretendentu izslēgšana tika balstīta uz trešo personu dokumentu pamata, piemēram, izziņas iesniedza Valsts darba inspekcija un Valsts ieņēmumu dienests, savukārt tagad lemšanas tiesības par izslēgšanu vismaz uz gadu būs pasūtītājam. «Uzņēmēji pauduši bažas, ka šāda rīka nodošana pasūtītāju rokās var radīt korupcijas riskus. Regulējums rada bažas, ka nevēlamais pretendents tiks izslēgts no iepirkuma uz noteiktu laiku,» skaidro J. Endziņš.
Mazāk birokrātijas
Sagaidāms, ka jaunie grozījumi samazinās birokrātiju, jo katrs iepirkuma dokuments - kopija vai tulkojums - vairs nebūs atsevišķi jāapliecina ar parakstu. Ja visu dokumentu paketi cauršūs, pietiks ar vienu apliecinājumu, ka visi paketē iekļautie dokumenti ir autentiski, kopijas un tulkojumi - pareizi un pilnīgi. Tāpat paredzēts, ka arī pašvaldībās varēs notikt preču un pakalpojumu iepirkumu centralizācija, jo iepriekšējā likuma redakcijā centralizācija uz pašvaldībām neattiecās. IUB vadītāja Dace Gaile teic, ka šis ir svarīgs solis uz efektivitāti un saimniecisku līdzekļu izlietošanu.
Grozījumi paredz arī to, ka atklāts iepirkuma konkurss būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies kaut tikai viens pretendents. Iepriekš, kad pieteicās tikai viens pretendents, pasūtītājam konkurss bija jāizbeidz un jārīko jauns. «Tā kā ne vienmēr bija skaidri argumenti, daudzi pasūtītāji nonāca situācijā, ka konkurss ir izsludināts, piesakās viens pretendents un konkurss jāpārtrauc pat tad, ja neviens nesaka, ka prasības būtu pārspīlētas vai neizpildāmas. Bieži vien tas bija specifiskas nišas iepirkums, un tirgū nav daudz tādu, kas varētu piedāvāt šo pakalpojumu,» skaidro D. Gaile.
Lai apstrīdētu, jāmaksā
Pērn no 1200 izskatītajām sūdzībām apmēram 600 IUB atzina par nepamatotām, vēsta Valsts kancelejā. Tāpēc valdībā drīzumā skatīs jautājumu par depozīta likmes ieviešanu 0,05% apmērā to iepirkumu pārsūdzēšanai, kuru summa pārsniedz 3,5 miljonus latu. Nauda tiks atdota tikai tādā gadījumā, ja iesniedzēja sūdzība būs pamatota. «Tas atturēs ļaunprātīgu sūdzību iesniedzējus. Tagad sanāk tā - kad IUB tiek iesniegta sūdzība, automātiski stājas spēkā aizliegums slēgt līgumu, kamēr šo sūdzību izskata. Šis ir viens no veidiem, kā konkurenti mēģina kaitēt pārējiem, jo uzņēmumi jau ir paņēmuši kredītus, par ko jāmaksā par visu periodu,» stāsta I. Mēkons un retoriski jautā: «Mēs gribam attīstību un saimniecisku pieeju vai seriālu cienīgus teātrus?»
Vairs nevarēs mainīt
Jaunie grozījumi paredzēs arī to, ka līgumā, pēc tam kad ir skaidrs konkursa uzvarētājs, nedrīkstēs veikt izmaiņas. D. Gaile norāda, ka gan pasūtītājiem, gan pretendentiem ir ļoti jāpiedomā pie līgumprojektiem, jo attieksme pret tiem ne vienmēr ir pienācīgi nopietna. «Bieži vien pats svarīgākais ir iekļaut piedāvājumu, savukārt tikai pēc līguma slēgšanas uzņēmējs sāk iedziļināties un izrādīt pretenzijas pret soda sankcijām, garantijas nosacījumiem. It kā jau līgumprojektu var pārveidot, kā labāk patīk, taču tas vairs nav iespējams, jo līgumprojekts bija atklāta konkursa sastāvdaļa, to redzēja visi pretendenti un rēķinājās ar līguma projektā minētajām soda sankcijām un apgrūtinājumiem,» uzsver IUB vadītāja.
Nozares vērtē piesardzīgi
Informācijas tehnoloģiju uzņēmums Tieto Latvia pozitīvi vērtē izmaiņas un norāda, ka tās būtiski uzlabos konkursu pretendentu kvalifikācijas posmu un uzņēmēji tiks atslogoti no pienākuma sagatavot un iesniegt jau citur pieejamu un viegli iegūstamu informāciju. Tomēr to, ka nevarēs veikt izmaiņas līgumā, uzņēmuma vadītājs Elmārs Gengers uztver piesardzīgi: «Neelastīgi līguma nosacījumi un pārmērīga atbildība nav garantija labam rezultātam - tie drīzāk atturēs no piedalīšanās kvalificētus un savus riskus izvērtējošus piegādātājus, bet no līdzdalības neatturēs avantūristus. Līgumu izpildes gaitā bieži mainās klientu vajadzības un arī tehnoloģijas, kur pie fiksētiem darba uzdevumiem līgumos var tikt radītas informācijas sistēmas, kas nav ērtas un varbūt pat vairs neatbilst biznesa prasībām.»
Kaut gan likuma izstrādātāji norādījuši, ka viena no lielākajām ieguvējām būs tieši ceļu būves nozare, jo beidzot tā tiks sakārtota, Latvijas ceļu būvētāja valdes priekšsēdētājs Zigmārs Brunavs saka, ka jaunie grozījumi nozari būtiski neuzlabos: «Loki, kā to likumu gribi, uzreiz parādās shēma, kā to apiet. Piemēram, atļauja neslēgt līgumu ar tiem, ar kuriem līgums lauzts, būs apejama ar to, ka tiks dibināta jauna firma, kas atradīsies zem tās pašas mātesfirmas kaut kur ārzemēs».