Rīga ir pēdējā no Baltijas valstu galvaspilsētām, kas ieguvusi Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, - Viļņai tas bija pirmajai jau 2009., bet Tallinai - 2011. gadā. Nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle atzīst, ka pieredze ir pētīta un izdarīti secinājumi: «It sevišķi Viļņas pieredze ir skarba, un ne jau Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu organizatoru dēļ. Tā bija ekonomiskā krīze, zem kuras, tēlaini izsakoties, pakrita šī programma. Mēs jau no paša sākuma strādājam ar diviem scenārijiem - pozitīvo un ne tik pozitīvo, un mēs šobrīd ejam pēc minimālā scenārija un ceram, ka, uzlabojoties visam, arī kultūra no tā pieaugs un briedīs.» Pēc viņas teiktā, programma ir pabeigta, bet ne gatava, un tā turpina veidoties. Veidojot pasākumu plānu, pieeja bijusi ļoti atvērta, uz līdzdalību orientēta, un programmu publisko jau tagad tieši tādēļ, lai cilvēki varētu tajā iesaistīties un piedalīties.
Plašā programma katram jāpēta pašam un jāatrod tajā sev interesējošie virzieni. Diriģents Ints Teterovskis, kurš ir Rīgas 2014 brīvprātīgo programmas vadītājs, atzīst, ka viņš pats vēl nav izdarījis savu izvēli, kas ir viņam visinteresantākie pasākumi, jo visu programmu detalizēti vēl nav izpētījis. «Iespējas orientēties ir dažādas - var tematiski, var laika ziņā, un arī portālā būs iespēja atlasīt savu programmu. Savu favorītu listi vēl neesmu veidojis,» atzīst I. Teterovskis. Viņaprāt, ir pareizs pats princips, kādā programma top, kad jebkurš producents un pasākumu organizētājs var piedāvāt savu programmas sastāvdaļu. Arī ikgadējie festivāli 2014. gadā būs īpašā gaismā.
Programma tapusi, sadarbojoties gandrīz simt valsts, pilsētas un nevalstiskajām organizācijām, un visus plānotos pasākumus nav iespējams ne aprakstīt, ne pieminēt viena raksta ietvaros. Eiropas kultūras galvaspilsētas gads tiks veidots kā iespēja Latvijai piesaistīt starptautisko uzmanību pirms 2015. gadā gaidāmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē. Ar programmu, kurā īpaša uzmanība veltīta laikmetīgajai mākslai, piedalīsies arī Rīgas oficiālā partnerpilsēta Sigulda, bet Daugavpilī nākamgad notiks starptautiska konference, kas veltīta Marka Rotko mākslai. Kultūras galvaspilsētas gadu atklās ar īpašu nedēļas nogali no 2014. gada 17. līdz 19. janvārim. 18. janvārī plānota unikāla līdzdalības akcija - grāmatu draugu ķēde, padodot grāmatas no vecās uz jauno bibliotēkas ēku. Tāpat gada sākumā iecerēts Riharda Vāgnera operas Rienci multimediālais uzvedums un vairāku izstāžu atklāšana. Gada garumā plānotas izcilu mūziķu uzstāšanās, šobrīd nosauktie vārdi, kas solījuši koncertēt, ir operas solisti Marina Rebeka, Maija Kovaļevska, Egīls Siliņš, ērģelniece Iveta Apkalna, orķestris Kremerata Baltica, vijolniece Baiba Skride u. c. Rīgā notiks arī Pasaules koru olimpiāde.
Tematiskās līnijas Ceļu karte kuratore Gundega Laiviņa stāsta, ka bijis liels daudzums dažādu ideju, no kurām mākslinieciskā padome atlasījusi tās, kas atbilst kopējam konceptam. Ceļu kartē šobrīd ir apmēram 20 projektu, bet vēl tiks izsludināts konkurss, kas vērsts uz apkaimju iedzīvotāju aktivitāti. Būtiskākā ir iedzīvotāju piedalīšanās ne tikai kā skatītājiem, bet arī līdzradītājiem un iedvesmas avotiem. Daļa cilvēku par savu līdzdalību projektos nemaz vēl nezina. «Šī procesa rezultātā, es ceru, taps ļoti labi mākslas darbi. Filmu Force Majeure veido septiņi dokumentālisti, no Latvijas - Ivars Seleckis. Otrs ir Kaspara Gobas un Gundegas Repšes kopdarbs, pētot Rīgas salas, par kurām ir skaidrs, ka daļa no šīm teritorijām neatgriezeniski transformēsies vai pat izzudīs,» stāsta G. Laiviņa.
Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programma bez maksas pieejama Rīgas pasta nodaļās un bibliotēkās visā Latvijā.